Neskaidrība, vai akcīzes nodokli par dabasgāzi nāksies maksāt jau no 1.jūlija, vai tomēr tikai no 2014.gada 1.janvāra, vēl aizvien saglabājas. Pirmdien jau otro reizi pēdējo nedēļu laikā Saeimas koalīcijas frakcijas masveidā nereģistrējās balsojumam, lai nepieļautu vairākumā esošajām opozīcijas partijām nobalsot par akcīzes nodokļa gāzei atlikšanu uz trim gadiem. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēde tika pasludināta par slēgtu, ziņo Db.lv.
Tāda pati situācija bija arī 26.jūlija plenārsēdē. Saeimas opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai atkārtotu ārkārtas sēdi, kurā lemt par akcīzi gāzei, sasauktu pēc nedēļas, 23.augustā, DB apliecināja politiskā bloka «Par labu Latviju» pārstāvis Vents Armands Krauklis (TP).Koalīcijas pārstāvis Dzintars Zaķis (JL) uzskata, ka «kvoruma noraušana» ir normāla parlamentārā darba prakse, ko izmanto arī citās valstīs, ja valdošajai koalīcijai neizdodas nodrošināt balsu pārsvaru pār opozīciju. Viņš atzina, ka šādu taktiku koalīcija varētu īstenot līdz pat septembrim, kad no atvaļinājumiem atgriezīsies deputāti un vairs nebūs problēmu ar balsu pārsvara nodrošināšanu.Premjers Valdis Dombrovskis (JL) līdz tam centīšoties konsultācijās «atrast dzirdīgas ausis opozīcijā», lai panāktu kompromisu, ka akcīze dabasgāzei gan tiktu piemērota no 1.jūlija, tomēr aprēķināta pēc zemākas likmes. Šobrīd likumā noteikts, ka akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, aprēķina 15,6 latu apmērā par 1000 kubikmetriem. Finanšu ministrs Einars Repše un koalīcijas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP) iesnieguši priekšlikumus, ka likme samazināma uz pusi – tas ir, 7,8 lati par 1000 kubikmetriem. Ne vienu, ne otru priekšlikumu vēl pirms kvoruma noraušanas opozīcija pirmdien neatbalstīja.Akcīzi dabasgāzei Latvijā jāievieš no 2014.gada 1.janvāra, jo to paredz mūsu valsts saistības pret Eiropas Savienību. Strīds starp opozīciju un koalīciju ir par to, vai akcīzi piemērot jau pirms šī termiņa.Dz.Zaķis uzskata: jo ātrāk tiek ieviesta akcīze gāzei, jo ātrāk Latvijas patērētāji būs motivēti pāriet uz citiem kurināmā veidiem, tā mazinot valsts atkarību no Krievijas dabas resursiem. Savukārt V.A.Krauklis norāda, ka patērētājiem jādod trīs gadu pārejas laiks, lai tie pagūtu izlemt, kādu kurināmo izmantot, un pārietu uz atjaunojamajiem energoresursiem, ja to vēlētos.
