Mākslas menedžmenta un informācijas centra rīkotās izstādes «Vilciens vēl nav aizgājis» gaitā uz Torņakalna stacijas perona, dūcot ērģeļu stabulei, līdz 1.novembrim var gremdēties Eduarda Aivara dzejas rindās. Dzejnieks Eduards Aivars un mākslinieks Voldemārs Johansons savus Torņakalnā izstādītos darbus iepriekš nav saskaņojuši. Dubultu stacijā – Ingas Žoludes eseja par priedēm papildina Asnātes Bočkis strīpaini kustīgo objektu.
Jaunā un gana atraktīvā pasākumā iesaistījies Jelgavā mītošais dzejnieks Eduards Aivars – viņš ir viens no tiem astoņiem literātiem, kuri kopā ar astoņiem māksliniekiem maršruta Rīga – Jūrmala stacijās piedalās Laikmetīgās literatūras un mākslas izstādē «Vilciens vēl nav aizgājis».Izstādes atklāšana notika 14.augustā pulksten 11 Dubultu stacijā, bet pati izstāde/akcija būs baudāma līdz pat 1.novembrim.«Katrā no stacijām tiks izstādīts viena mākslinieka īpaši šim projektam veidots mākslas objekts, bet līdzās tam – stends ar viena rakstnieka tieši šim projektam radītu tekstu,» informē Mākslas menedžmenta un informācijas centra, kas kopā ar VAS «Latvijas dzelzceļš» īsteno projektu, pārstāve Inga Bodnarjuka.Pašlaik, kad vilciens kā transporta līdzeklis tiek izmantots aizvien retāk, sarūk arī staciju nozīme, bet agrāk tur cilvēki satikās, iepirkās, uzkavējās kafejnīcā, publiski novietotos stendos lasīja jaunākos avīžu izdevumus, sludinājumus. Akcijas «Vilciens vēl nav aizgājis» veidotāji vēlas uzlabot pieturvietu atmosfēru, aktualizējot staciju un dzelzceļa tematiku mākslā un literatūrā, vienlaikus mazinot plaisu starp kultūras eliti un sabiedrības pārējo daļu. Visbeidzot tas ir aicinājums vairāk izmantot videi draudzīgāko dzelzceļa satiksmi.«Tā kā man bija dota iespēja izvēlēties, devu priekšroku Torņakalna stacijai, jo tā man kā Jelgavas braucējam pazīstama vislabāk,» stāsta E.Aivars. Dzejas rindas tapa grūti, jo gribēju apvienot gan blakus esošā Arkādijas parka skaistumu, gan Torņakalna stacijā jūtamo Sibīrijas elpu.Mākslas menedžmenta un informācijas centra rīkotās izstādes/akcijas «Vilciens vēl nav aizgājis» atklāšanas pasākums Dubultu dzelzceļa stacijā pagājušajā sestdienā pulcēja interesentus jau labu laiku pirms oficiāli noteiktās stundas. Tiesa, vairāk bija to, kas, pa ceļam uz stacijas biļešu kasi ieraugot strīpaini kustīgo dzelzceļnieku barjeru, neizpratnē raustīja plecus. Kaut vārdos (vismaz daudzi no mums) iestājamies par laikmetīgo mākslu, ieraugot kādu objektu reālajā vidē, dažbrīd nākas samulst.Cita lieta – teksti, pie tiem esam radināti jau no agras bērnības. Taču nu divus ar pusi mēnešus blakus vilcienu atiešanas un pienākšanas laikiem Rīgas, Torņakalna, Zasulauka, Imantas, Lielupes, Bulduru, Majoru un Dubultu stacijās varēs lasīt astoņu autoru daiļdarbus. Galvenokārt prozu, kā līdz akcijas atklāšanas brīdim bija paguvis konstatēt dzejnieks un jelgavnieks Eduards Aivars – «šķiet, visur citur ir proza, tikai man Torņakalnā dzeja».Torņakalna stacijā nu var lasīt ne tikai E.Aivara dzejas rindas, bet arī aplūkot (sadzirdēt?) Voldemāra Johansona laikmetīgās mākslas objektu – uz perona novietotā ērģeļstabule ne īpaši skaļi, bet intensīvi dūc. Abi Torņakalna objekta autori savu sakāmo acīmredzot nebija saskaņojuši, jo, kā novēroja «Ziņas», iepazinās tikai izstādes/akcijas atklāšanā.«Nenodarbojos ar savu vizuālo darbu skaidrošanu,» V.Johansons uz jautājumu par sava darba saturisko slodzi bija visai kategorisks. Tomēr, kā atpakaļceļā uz Jelgavu vakarpusē «Ziņas» konstatēja Torņakalna stacijā, kopā ar E.Aivara ietilpīgo dzeju – uzrunājoši.
