Šodien pulksten 12 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā atklāj gleznotāja un rakstnieka Ulda Zemzara zīmējumu izstādi
Kaut arī mākslinieks nodzīvojis garu mūžu un ilgi nodarbojies ar glezniecību un zīmēšanu un arī viņa tēva vecāki nāk no Jelgavas, šī būs U.Zemzara pirmā personālizstāde mūsu pilsētā.Iepazīšanos sāksim ar dažādu gadu portretiem. U.Zemzaris ir viens no pēdējiem izcilajiem portretistiem, kas joprojām, paldies Dievam, dzīvo mūsu vidū.Tā kā ir izteikts reālists, viņam svarīgs zīmējums kā mākslas darba pamats. To U.Zemzaris piekopis kopš skološanās laika J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Tā kā jaunais students dzīvoja Mellužos, uz nodarbībām viņš katru dienu brauca ar vilcienu, kur cītīgi skicēja pasažierus, tā vingrinādams kā redzi, tā roku un ieliekot stabilus pamatus darbam pie portretiem.Meistara iecienītākie pedagogi bija profesors Jānis Roberts Tillbergs un leģendārais zīmētājs piebaldzēns Kārlis Miesnieks, kuru U.Zemzaris uzskata par savu īstāko skolotāju. Kādreizējais students atceras, ka profesors ienācis kursā un teicis: «Zīmājiet, zīmājiet! Zīmāt, tas ir grūti, bet izkrāsot galīgs nieks», un vēlāk – jau mākslas pieredzi guvušais audzēknis akcentē: «Nevis zīmējumu noliegt, bet to pārvaldīt pilnīgi – tāds, pēc viņa [K.Miesnieka] domām, ir gleznotāja reālista ceļš.»Šai mūsu glezniecības vecmeistara atziņai visu savu raženo daiļrades ceļu par spieķi ņēmis nu jau pats vecmeistars U.Zemzaris. Tie, kuri sekojuši mūsu glezniecības virzībai 1960. – 1980. gados, droši vien atcerēsies Zigmunda Skujiņa, Imanta Ziedoņa, Elzas Radziņas, Kārļa Sebra un daudzu citu mūsu kultūras virsotņu portretējumus eļļā. Nav piemirsti arī ģimenes locekļi – sieva Ilze, dēli komponists Imants Zemzaris un mākslinieks Alvis Zemzaris.Jelgavas izstādē varēsim skatīt U.Zemzara zīmētos portretus – vecākus un pavisam jaunus. Vieni no izcilākajiem ir kordiriģenta Haralda Medņa, meitas Laumas, kura 90. gados kļuva par vienu no pirmajām Latvijas skaistumkaralienēm, arī Jelgavas radu un citu zīmējumi. Tie lielākoties darināti ar ogli, dažkārt piepalīdzot tušai vai krītam. Bieži portreti veidoti ar nedaudzām, bet ļoti precīzām līnijām, vienmēr atrasta visraksturīgākā poza, galvas pagrieziens vai noliekums. Nav runa tikai par līdzību ar modeli, to panākt nav grūti. Gluži kas cits – atklāt cilvēka iekšējo noskaņojumu, pašu būtiskāko, nozīmīgo. Šeit Uldis Zemzaris ir nepārspēts meistars.Jelgavas viesis pēc savas pārliecības ir izteikts klasiskā reālisma pārstāvis, varbūt tādēļ nemoderns, taču viņa augsto profesionālismu nevar noliegt neviens, jo, kā U.Zemzaris pats raksta, «cienu skaidru domu, skaidru skatu uz dzīvi un profesionālus tēlošanas līdzekļus».
