Aizvadītajā nedēļā uz semināru «Piena lopkopības attīstības problēmas» bija aicināti šīs nozares interesenti.
Aizvadītajā nedēļā uz semināru «Piena lopkopības attīstības problēmas» bija aicināti šīs nozares interesenti. Tika apspriesti pašreizējai situācijai ļoti nozīmīgi jautājumi.
Vislielāko interesi izraisīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja J.Skvarnoviča uzstāšanās. Viņš šīs nozares problēmās iedziļinājies jau kopš 1992. gada, kad strādāja «Tukuma piensaimniekā». Kaut gan daudzi pesimisti pareģoja, ka arī piensaimniecība Latvijā soļo uz krīzi, J.Skvarnovičs uzskata, ka šī nu gan ir viena no tām lauksaimniecības nozarēm, kura nav «iegājusi» krīzē. Pērnais, 1998. gads piensaimniekiem iesācies ļoti cerīgi, bet gada beigās piena pārstrādes uzņēmumiem uzkrājušies lieli nerealizētas produkcijas atlikumi. To dēļ arī izveidojušies parādi piena piegādātājiem. 1998. gadā Latvijā tika saražots 942000 tonnu piena – par 43000 tonnām mazāk nekā 1997. gadā. Pārstrādātāji iepirka 48,4 procentus saražotā, kas ir par 7,2 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Visdējā piena iepirkuma cena 1998. gadā bijusi 9,3 santīmi par kilogramu.
Kādas ir prognozes šim gadam?
Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs neslēpa, ka tirgus situācija patlaban ir kritiska. Krītas cenas sviestam, sieram un citiem produktiem. Eiropā palielinās šīs produkcijas ražošanai atvēlētās subsīdijas. Bet šā gada piena ražotāju veiksme būs atkarīga no eksporta iespējām un valsts šīs nozares atbalsta politikas. Piena ražotājiem arvien vairāk jāgādā par to, lai produkcijas ražošana atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Pārstrādātājiem savukārt jāvirza cenu politika tā, lai stimulētu kvalitatīvas produkcijas ražošanu, augstākai kvalitātei nosakot ievērojami augstāku cenu. Vispār cenu noregulēšanai vislietderīgāk būtu veidot lielus pārstrādes uzņēmumus ar vienotu realizācijas tīklu.
Par subsīdijām piena ražotājiem stāstīja rajona Lauksaimniecības departamenta speciāliste Anita Pušmucāne.
Lai modernizētu ražošanu, valsts šajā gadā ar subsīdiju atbalstu daļēji atmaksās jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādi. Paredzēts arī piemaksāt par sava ganāmpulka atražošanai izaudzētajām pirmpienēm. Piemaksāts tiek arī par šķirņu krustojuma nobarojamo jaunlopu realizāciju.
Sadarbībā ar rajona konsultāciju biroju būs iespējams no subsīdijām samaksāt par lopbarības analīzēm un slaukšanas iekārtu testēšanu. Anita Pušmucāne uzsvēra, ka zemniekiem pašiem ir jābūt aktīvākiem, pēc iespējas pilnīgāk ir jāizmanto valsts subsīdiju programma.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki J.Priekulis un A.Laurs analizēja ekonomiskos priekšnoteikumus dažādu tehnoloģisko variantu ieviešanai, lai paaugstinātu piena kvalitāti un saglabātu govju veselību. Modernizēt ražošanu, ieviest nepiesietu govju turēšanu un slaukšanu stendā gan varētu atļauties tikai tie zemnieki, kuriem nav mazāk par 50 govīm un tās caurmērā dod ne mazāk par 5000 kilogramiem piena laktācijā.
Daudz informācijas par slaukšanas iekārtu, piena dzesētāju un fermu aprīkojumu varēja gūt Tehniskās fakultātes mācību kabinetos, kā arī no dažādu firmu speciālistu komentāriem. Interesenti informāciju par firmu piedāvājumiem var saņemt Lauksaimniecības konsultāciju birojā.
Tie, kam ir interese par jaunākajām tendencēm lopbarības izdalē, sasmalcināšanā, maisītu racionu izēdināšanā, kā arī kūtsmēslu izvākšanā, tiek aicināti piedalīties izbraukuma seminārā, kas notiks LLU Mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» 12. martā pulksten 11.
Līgotņu lielfermā varēs apskatīt ne tikai dažādas govju slaukšanas un turēšanas tehnoloģijas, bet arī pārliecināties, cik svarīgi ir testēt slaukšanas iekārtu darbību.
Mācībās piedalīsies firmas, kuras piedāvā semināra tematikai atbilstošu fermu aprīkojumu.
Autobuss uz Vecauci aties no LLU Tehniskās fakultātes Čakstes bulvārī 5 piektdien, 12. martā, pulksten 9.30.
Laipni aicināti visi interesenti. Informāciju var saņemt pa tālruni 3050555.
