Pēc atgriešanās no sēņošanas Blīdenes mežos jelgavnieks Gunārs Jumiķis mājās pārvedis divus grozus ar krimildēm, kā arī divus pūpēžus. «Baravikas, uz kurām bijām braukuši, nemanījām ne mežā, ne arī pie tirgotājiem uz Liepājas šosejas. Toties krimildes (tās ir līdzīgas baltajām bērzlapēm), kas bieži vien izrādās tārpainas, šoreiz bija tīras,» stāsta sēņotājs.
Lielie pūpēži, kuru apkārtmērs ir pieci sprīži (apmēram 75 centimetri), atradušies īsi pirms mājupbraukšanas pārsimt metrus no meža ceļā novietotā auto. Lielākajiem Latvijā atrastajiem pūpēžiem apkārtmērs pārsniedz pusotru metru (1972.gadā Emburgas apkārtnē atrasts pūpēdis, kura augļķermeņa apkārtmērs ir 166 cm, bet masa 700 gramu).Gandrīz visi Latvijā sastopamie pūpēži (izņemot cietpūpēžus) ir arī ēdami, tomēr G. Jumiķis atturējies no šādas maltītes pagatavošanas, jo tā tomēr nav tradicionāla.Aptaujājot vairākus sēņotājus Jelgavas apkārtnē, nācies dzirdēt, ka laika apstākļi neesot labvēlīgi sēņu augšanai. «Sēnēm patīk miglains, maigs lietutiņš, nevis stiprie pērkona lieti,» stāsta Jānis Sprukts no Svētes pagasta. Tomēr, kā liecina piedāvājums tirgū, sēņotājiem zināmās vietās pie Jelgavas labi aug gan gailenes, gan apšukungi, bērzlapes un citas sēnes.
