Sarunas ar Latvijas galveno dabasgāzes piegādātāju Krievijas koncernu “Gazprom” patlaban jau ir ļoti tuvu pozitīvam rezultātam, proti, gāzes cenu samazinājumam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien pavēstīja Latvijas dabasgāzes kompānijas “Latvijas gāze” (LG) vadītājs Adrians Dāvis.
“Process ir aizgājis ļoti tālu,” uzsvēra Dāvis un piebilda, ka konceptuāla vienošanās par gāzes cenas samazinājumu jau panākta. Pēc divām nedēļām LG paredzējusi tikties ar “Gazprom”, lai jau konkrēti runātu par gāzes cenas aprēķina formulas izmaiņām, viņš pastāstīja un prognozēja, ka jau novembrī varētu būt zināms lēmums.Ņemot vērā šādu pozitīvu virzību, LG vadītājs aicināja deputātus pilnībā atcelt vai vismaz atlikt akcīzes nodokli dabasgāzei, jo “Gazprom” vadošās amatpersonas ar neizpratni vērtē faktu, ka viņi varētu nākt Latvijas valdībai pretī, samazinot cenu, savukārt Latvijas puse uz tā rēķina plāno nopelnīt, uzliekot gāzei papildu nodokli. Viņš klāstīja, ka ieguvums no vienošanās ar “Gazprom” būs daudzkārt lielāks nekā no akcīzes nodokļa piemērošanas dabasgāzei.Jau vēstīts, ka jūlija sākumā ekonomikas ministrs Artis Kampars tikšanās laikā ar Krievijas dabasgāzes kompānijas “Gazprom” valdes priekšsēdētāja vietnieku Valēriju Golubevu vienojās par sarunu sākšanu, kurās Latvijas puse līdz gada beigām cer panākt dabasgāzes cenu veidošanas mehānisma maiņu pret izdevīgākiem nosacījumiem.”Tas vieš pamatotas cerības, ka apkures otrajā smagākajā posmā no 2011.gada 1.janvāra dabasgāzes cenas Latvijas patērētājiem varētu būt zemākas,” uzsvēra Kampars.Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķiniem Krievijas uzņēmuma palielinātā dabasgāzes iepirkuma cena par 38% dabasgāzes tarifu var palielināt par 15-30%.EM atgādināja, ka jau kopš 2009.gada otrās puses tiek aktīvi strādāts pie tā, lai tiktu pārslēgti attiecīgie līgumi ar “Gazprom”. Pērnā gada nogalē notika ekonomikas ministra sarunas gan ar “Gazprom” pārstāvniecības Latvijā, gan Krievijas vēstniecības vadību par dabasgāzes piegādes līgumu maiņu. Šis jautājums tika pārrunāts arī Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas Ekonomisko jautājumu darba grupas sēdē šogad 29.aprīlī, kā dēļ pēc Latvijas puses ierosinājuma sēdes protokolā tika iekļauts aicinājums gāzes kompānijām izskatīt dabasgāzes piegādes jautājumus 2011.gadā.Šo jautājumu ministrija pārrunājusi arī ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kas pavasarī jau nosūtījusi LG vēstuli ar aicinājumu sākt sarunas ar dabasgāzes piegādātājiem par gāzes iepirkuma cenas piesaistes formulas pārskatīšanu, lai samazinātu tās atkarību no naftas produktu cenu svārstībām, atspoguļojot faktisko stāvokli un konkurences līmeni Eiropas dabasgāzes tirgū.Ministrijas pārstāvji arī piebilda, ka Latvijai nav līgumattiecību ar Krieviju par dabasgāzes piegādi, šādas līgumattiecības pastāv starp “Gazprom”, “Itera Latvija” un LG. Līdz ar to ne EM, ne valdība tiešā veidā nevar ierosināt līgumu izmaiņas, jo nav šo līgumu dalībnieces.Pērn LG auditētais apgrozījums veidoja 329,705 miljonus latu, bet kompānijas peļņa bija 19,165 miljoni latu.LG nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un realizāciju. LG akcijas kotē “NASDAQ OMX Riga”. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International”, “Gazprom” un “Itera Latvija”.
