Saeimas komisija vienojusies, ka akcīzes nodoklis dabasgāzei (spēkā kopš 1. jūlija) tiks atcelts uz gadu un 2011. gada 1. jūlijā ieviests ar 15,6 latu likmi par 1000 kubikmetriem. Kā vērtējat politiķu cīņas saistībā ar šā nodokļa piemērošanu?
Vinsents Makaris, a/s «Latvijas gāze» preses sekretārsMēs jau no laika gala – kopš 2009. gada beigām – esam norādījuši, ka akcīzes nodokļa piemērošana jāatliek uz maksimāli ilgu laiku. Akcīze dabasgāzei Latvijā obligāti jāievieš tikai no 2014. gada 1. janvāra, to paredz saistības pret ES. Mūsu ierosinājums vienmēr bijis šo nodokli ieviest tikai noteiktajā termiņā. Jau pagājušajā ziemā ziņojām, ka Latvijā ir lielas problēmas to izdarīt agrāk, jo krīzes laikā būtiski mazinājusies iedzīvotāju maksātspēja. Pašlaik zināms, ka gāzes tarifi rudenī augs par vidēji 30 procentiem. Šo kāpumu nevaram ietekmēt, jo to nosaka naftas cenas un valūtu kurss. Pašlaik aktīvi runājam ar «Gazprom», jo šoruden beidzas trīs gadu līgums, kura darbības laikā gāzes iepirkuma cena tika aprēķināta pēc noteiktas formulas. Pirms trim gadiem šī formula un no tās izrietošā gāzes cena visiem bija pieņemama. Taču tagad runājam par izmaiņām. Ja tās būs, gāzes bāzes cena tik vai tā nebūs zemāka kā citur ES, tomēr pagaidām par konkrētu samazinājumu runāt nevaram. Jebkurā gadījumā šis cenas kritums būs daudz būtiskāks dabasgāzes patērētājiem Latvijā nekā tie ieguvumi valsts budžetam, kurus dotu akcīzes piemērošana dabasgāzei jau no 2011. gada. Mēs paliekam pie nostājas, ka nodokļa ieviešana maksimāli jāatliek. Tā ietekme uz gāzes cenu ir vidēji septiņi procenti, un šā kāpuma apturēšana ir atkarīga tikai no deputātu vēlmes. Protams, politiķu rīcību šajā laikā ietekmē vēlēšanu tuvošanās. Aldis Kluburs, SIA «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētājs Akcīzes nodokļa piemērošana mums un siltumenerģijas saņēmējiem nav nekas patīkams. Vienas megavatstundas saražošana Ozolniekos izmaksā 46 latus. No šīs summas deviņi lati ir pašu izdevumi, savukārt gāzes cenas ietekme ir pārējie 37 lati. Tādējādi siltuma tarifā gāzes cenas ietekme ir 80 procentu apmērā. Ja rēķina, ka gāzes cena no tarifa veido lielāko daļu, tad septiņi procenti kā akcīzes nodoklis pie gāzes cenas siltumenerģijas saražošanas tarifā veido nepilnu trīs latu jeb piecu procentu kāpumu.Taču mani daudz vairāk satrauc no 1. janvāra gaidāmais PVN palielinājums siltumenerģijai no pašreizējiem desmit procentiem līdz 21 procentam. PVN pieaugums tieši proporcionāli ietekmēs arī apkures cenas sadārdzināšanos, tādējādi paši aukstākie ziemas mēneši patērētājiem atnāks ar papildu 11 procentu siltuma cenas kāpumu. Tāpēc uzskatu, ka daudz lietderīgāk būtu, ja priekšvēlēšanu laikā politiķi cīnītos par PVN pazeminātās likmes saglabāšanu arī nākamajā gadā. Ja deputātiem rūpētu iedzīvotāji, nevis sevis izcelšana pirms vēlēšanām, viņi runātu par PVN nepalielināšanu gāzei, nevis akcīzes nodokli. Aigars Laizāns, docents, LLU pasniedz enerģētikas nozaru ekonomikuNotikumi ap akcīzes nodokli ir vistīrākās politiķu spēles. Gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti neklausās profesionāļos, bet tikai pārstāv kāda intereses vai strādā politisko ambīciju dēļ. Nozares eksperti ir pateikuši, ka nodokļa ieviešana jāatliek, turklāt redzams, ka valsts budžetā tas nedos būtisku ieguldījumu. Ekonomikas teorija jau pasaka – visu maksāt pēc iespējas vēlāk. Taču politiķi to ignorē, direktīvas prasības ieviešot trīsarpus gadu pirms termiņa! Gan jaunais nodoklis, gan PVN kāpums domāts, lai mazinātu energoresursu importu. Taču var arī domāt no otras puses – samazināt PVN koksnei un citiem resursiem, kas mums pašiem pieejami. Tad arī mazināsies imports un augs energoneatkarība. Diemžēl pašlaik politiķi ir gatavi zem vēlēšanu viļņa pabāzt iedzīvotājus.
