Nekas izcils no arhitektūras viedokļa tas nav, taču nekādas vajadzības nojaukt vēsturisku koka namu arī nav, apskatījuši 1900. gadā celto Rožu ielas 1/3 namu, secina kultūras pieminekļu aizstāvji. Tikmēr pašvaldība, kas iepriekš šo ēku vieglu roku nolēma nojaukt, tagad no šā nodoma atteikusies un iedzīvotājiem pat sola minimālu palīdzību.
Kā «Ziņas» jau vēstīja, pērnruden pašvaldības izveidota komisija secināja, ka viens no abiem Rožu ielas 1/3 namiem ir fiziski novecojis un uzdeva Nekustamā īpašuma pārvaldei (NĪP) novērst tā bojāeju. Taču kopš rudens tāpat kā visus iepriekšējos 12 gadus apsaimniekotājs neko nav darījis, tādēļ nu šī pati komisija secina – māju, kas esot ne vien fiziski, bet arī morāli novecojusi, lētāk nojaukt, nekā atjaunot. Tādam ierosinājumam pretī stājās kultūras pieminekļu aizstāvji, uzsverot, ka pirms 110 gadiem celts nams nevar būt morāli novecojis, turklāt karā sabombardētajā Jelgavā īpaši saudzējama būtu katra veca ēka.Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidro, ka pašvaldības un NĪP speciālistu komisija šovasar izvērtējusi vairāk nekā desmit pilsētas koka dzīvojamās mājas, lai vizuāli fiksētu šo ēku tehnisko stāvokli. Pēc vicemēra teiktā, māju apsaimniekotāja NĪP pēc tam šo namu dzīvokļu īpašniekus saukusi uz sapulcēm un iepazīstinājusi ar pārbaudes aktiem, kā arī atgādinājusi, ka likums par dzīvokļa īpašumu nosaka īpašnieka atbildību par savu īpašumu. Komisijas uzdevums bijis vērst dzīvokļu īpašnieku uzmanību uz ēku slikto tehnisko stāvokli un akcentēt, ka mājās steidzami jāiegulda līdzekļi, lai tās būtu dzīvošanai drošas. V.Ļevčenoks taisnojas, ka pašvaldība nevar pieņemt lēmumu par ēkas nojaukšanu: «Tikai īpašnieki var lemt par sava īpašuma sakārtošanu vai nojaukšanu.»Rožu ielas 1/3 nama vecākā Sandra Paulsone, kas līdz ar citiem mājas iedzīvotājiem nama problēmas šonedēļ pārrunāja ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, atzīst – pašvaldības vadītājs viņu likstās bijis diezgan neieinteresēts, taču minimālu palīdzību solījis. Iepriekš pašvaldības un NĪP komisija secināja, ka veco ēku lētāk nojaukt un tās vietā uzcelt citu, nevis atjaunot nolaisto īpašumu. Tagad A.Rāviņš paudis nostāju, ka tik vecu būvi nekādā gadījumā nevajadzētu likvidēt. Pašvaldība solījusi par saviem līdzekļiem katram no vienā ielas numurā reģistrētajiem namiem piešķirt savu adresi, kā arī sagatavot tāmi par mājas remondarbu izmaksām. «Taču mūsu teiktajā par NĪP vainu māju nolaišanā viņš īpaši neklausījās,» stāsta S.Paulsone. Mērs negribīgi lūkojies arī NĪP ilgstoši izrakstītajos rēķinos, kuros nav minēts adresāts – izrādās, ka apsaimniekotājs jau gadiem sūta rēķinus neapdzīvotam dzīvoklim, tādējādi mākslīgi veidojot ievērojamu parādu mājas ieņēmumu un izdevumu bilancē. A.Rāviņš iedzīvotājiem arī licis saprast, ja ēku atjaunos, izmaksas būs jāsedz ne tikai privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, bet arī īrniekiem, kas dzīvo pašvaldībai piederošajos mitekļos. Tādi Rožu ielas namā no deviņiem ir četri. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa pēc ēkas apskates secina, ka «nav nekādas vajadzības to nojaukt». Viņa uzsver, ka nama sakārtošana ir īpašnieku rūpe, turklāt liela daļa atbildības jāuzņemas pašvaldībai kā gandrīz pusēkas saimniecei. Pašvaldības komisija iedzīvotājiem izteikusies, ka mājas nojaukšana maksātu ap 25 tūkstošiem latu, bet rekonstrukcija – pat 250 tūkstošus. «Visticamāk, tas ir tikai runu līmenī, jo diez vai kāds ir rēķinājis, cik dārga būtu atjaunošana,» domā M.Putniņa. Runājot par ēkas kultūrvēsturisko nozīmi, viņas kolēģe Maija Irbīte secina, ka «nekas izcils jau tas nav, turklāt nams neatrodas pilsētbūvniecības aizsardzības zonā». Pēc uzņemtajām fotogrāfijām ēkas nozīmi vēl izvērtēs eksperti, bet inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova aizvien nepiekrīt pašvaldības komisijas ierosinājumam vecās koka mājas nojaukt. «Pat, ja tādu Jelgavā ir desmitiem, ar šiem namiem mēs atšķiramies no mājām, kas ir vienā betonā vai stiklā,» saka E.Mantrova.
