Zīlēni – mākslinieka Ģederta Eliasa dzimtas mājas, kurām nevajadzētu braukt garām.
Elejas šosejas 17. kilometrā pagriezienu uz Platones pagasta Poķiem jau vairāk nekā divdesmit gadu iezīmē norāde uz Ģederta Eliasa dzimtajām mājām «Zīlēni». Ik dienas šim uzrakstam garām aiztraucas tūkstošiem automašīnu, pa kādai nogriežas Poķos, bet Zīlēni galamērķis ir retajam. 1987. gadā, sagaidot Ģ.Eliasa simtgadi, izcilā novadnieka dzimtās mājas tika atjaunotas, taču nu jau vismaz pārdesmit gadu tajās nekas ievērības cienīgs un plašākam cilvēku lokam domāts nav noticis. Amats bijušajam priekšsēdētājamAgrākais Platones pagasta priekšsēdētājs Edgars Krūmiņš Ģ.Eliasa piemiņas popularizēšanā iesaistījies jau vairāk nekā divdesmit gadu. Viņš arī dzīvo Zīlēniem blakus uzceltajā saimniecības mājā, ko īrē no pašvaldības. Pēc pagasta padomes priekšsēdētāja amata zaudēšanas E.Krūmiņš par trīssimt latiem mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) tiek algots kā muzeja vadītājs, un nav noliedzams, ka Zīlēnu mājas ir sakopis. Taču līdzīgi oriģinālam atjaunotā tukšā māja, glīti nopļautais un no kritušajām lapām nogrābtais gandrīz hektāru lielais pagalms diez vai kādam varētu likties interesants. Ekskursanti Zīlēnos ir reti viesi. E.Krūmiņš norūpējies, lai mājas nekļūtu interesantas zagļiem. Platones pagasta pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis, atzinīgi vērtējot E.Krūmiņa darbu, teic, ka viņam par Zīlēniem sirds esot mierīga. Alga muzeja vadītājam neesot maza, taču saskaņā ar likumu pašvaldībai agrākajam pagasta padomes priekšsēdētājam, ja viņš nestrādātu nekādu darbu, jāmaksā ikmēneša pabalsts divu minimālo algu apmērā, kas sanāktu vēl vairāk. Runājot par Zīlēnu nākotni, gan V.Pogožeļskis, gan E.Krūmiņš atzīst, ka šīs mājas kā sabiedriskais centrs vēl nav atdzimušas, taču tas būtu ļoti vēlams. Pašvaldības attīstīts projektsAstoņdesmito gadu otrajā pusē, kad tika atjaunota Zīlēnu dzīvojamā māja, rosīga kultūras mantojuma saglabāšanā bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecība «Jelgava», Jelgavas rajona skolotāji un viņu vadītājs Antons Želna, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība. Šodien iniciatīva ir pašvaldības pusē. Eiropas Lauksaimniecības fonda programma «LEADER pieejas īstenošana» atbalstījusi projektu Zīlēnu iekārtošanai 19. gadsimta stilā. Jelgavas novada Domes Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša teic, ka summas vēl tiekot precizētas (projekta kopējās finanses tiek lēstas 4140 latu). Dz.Zimaiša cer, ka Zīlēni varētu kļūt pievilcīgi mākslinieku plenēru un citu radošu pasākumu rīkošanai. Tur varētu atrasties arī Ģ.Eliasa gleznu reprodukcijas uz audekla. Jelgavas apkārtnē ir vairāku izcilo novadnieku memoriāli. Sidrabenes pagastā ir valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes Auči, ir Edvarta Virzas Billītes. Iepriekš sarunājot tikšanos, iespējams paviesoties arī Aspazijas dzimtajās Daukšās Zaļenieku pagastā. Visas šīs mājas pieder privātpersonām. Zīlēni nu būšot pirmais tāds kultūras centrs, ko uzturēs novada pašvaldība. Pulcējās «sabiedrības krējums»Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, kas pētījusi Eliasu dzimtu, uzskata, ka gleznainajos Zīlēnos, kas atrodas Platones upes ielokā, varētu izveidoties interesants sabiedriskais centrs. Viņasprāt, tur nevajadzētu rīkot muzeju tā klasiskajā izpratnē, jo no vecās Zīlēnu godības nav saglabājies nekas. Taču vietai esot laba aura. Tie interesanti ar latviešu dziņu pēc izglītības. Zīlēnu vecie saimnieki Jānis un Karlīne Eliasi ar savu darbu radīja iespējas visiem četriem bērniem mācīties Eiropas vadošajās augstskolās. Ģederts un Kristaps (četru Saeimu deputāts) studēja mākslu Briselē, savukārt meita Maija, kas sešpadsmit gadu vecumā 1905. gada baznīcu demonstrācijās no Sesavas baznīcas kanceles esot teikusi kvēlas runas, kā literatūrzinātniece pabeidza Sorbonas universitāti Parīzē. Vācijā inženierzinātnes studēja dēls Juris, Zīlēnu jaunais saimnieks. Lieldienās, Jāņos un citos svētkos Zīlēnos viesojušies daudzas izcilas personas – Vilhelms Purvītis, Rainis ar Aspaziju, mākslinieki, politiķi (meitas Maijas vīrs bija pazīstamais sociāldemokrāts un diplomāts Fēlikss Cielēns), arī ārvalstu sūtņi – citiem vārdiem, «sabiedrības krējums». Korpulentais operdziedātājs Rūdolfs Bērziņš bijis zīmīgs ar to, ka svētku laikā vislabāk pieņēmies svarā. Zīlēnos bijusi tāda joku tradīcija, ka viesus pirms ierašanās un aizbraukšanas saimnieki ņēmušies nosvērt. M.Kaupere atzīst, ka piemiņu pelnījis ne tikai visplašāk pazīstamais Ģederts Eliass, bet visa viņa dzimta, kas vēlāk ļoti cieta padomju represijās. 1949. gada 25. martā jau sirmā vecumā uz Sibīriju izsūtīja māti, 1951. gadā – brāli Kristapu, Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni uz Zviedriju emigrēja meita Maija. Ģ.Eliass samērā daudz Zīlēnus ir gleznojis. Mākslinieks ar dziļu izpratni un pietāti ieskatījies zemnieku dzīvē. Viņa smagnējās, kompaktās gleznu kompozīcijas ir kā noveles par lauku cilvēku darbu un dzīvi. Ģederts Eliass Latviešu mākslas klasiķis, vairāk nekā tūkstoš eļļas gleznu, simtiem akvareļu un zīmējumu autors, mākslas vēsturnieks un pedagogs Dzimis 1887. gadā Platones pagasta lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Jelgavas skolās, gleznošanu apguvis pie Johana Valtera un Vilhelma Purvīša Dedzīgi iesaistījās 1905. – 1907. gada revolūcijā, 1906. gadā Rīgā piedalījās uzbrukumā policijai, lai atbrīvotu apcietinātos biedrus 1907. gadā ar segvārdu Ludvigs (Luijs) Teodors Līlavs Indriķa dēls emigrēja uz Rietumiem. 1910. – 1912. gadā turpināja mākslas studijas Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā, 1913. gadā papildinājās Parīzē 1914. gadā pēc amnestijas izsludināšanas atgriezās Zīlēnos, Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā. Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā atgriezās 1918. gadā 1915. – 1953. gadā (izņemot vācu okupācijas laiku) pasniedza Latvijas Mākslas akadēmijā 1962. gadā piešķirts LPSR Tautas mākslinieka goda nosaukums
