Vakar vārdadienas svinēja arī Dagmāras un Margas, bet «Ziņas» par savu gaviļnieci šoreiz izvēlējušās Margitu.
Vakar vārdadienas svinēja arī Dagmāras un Margas, bet «Ziņas» par savu gaviļnieci šoreiz izvēlējušās Margitu.
Margita Strīķe pēc profesijas ir fizkultūras skolotāja un sava darba mūža lielāko daļu aizvadījusi, pievēršot sportiskam un veselīgam dzīvesveidam Jelgavas 2. ģimnāzijas skolēnus. Nu viņa ir, kā mēdz teikt, pelnītā atpūtā, tomēr kā LLU rektora kundzei Margitai Strīķei noteikti joprojām ir ne vien mājsaimnieciska, bet arī zināma sabiedriska slodze.
Savu vārdu viņa atzīst par samērā retu, un tas viņai pie Margitas patīk. Skolas gados vienīgi kaimiņu rajonā izdevies kādu vārdamāsu sastapt. Arī vecākiem vārds paticis, turklāt tas bijis Pirmās brīvvalsts laika kalendārā. Padomju laikos gan pazudis un atgriezies tikai 1966. vai 1967. gadā.
Nekādas neērtības vai nepatikšanas sava vārda sakarā viņai neesot nācies piedzīvot. Arī par iesaukām no skolēnu puses vismaz līdz viņai pašai ziņas nav nonākušas. Draugu un kolēģu vidū Margita īsuma labad dažkārt tiek saukta par Gitu, arī pret to viņai neesot iebildumu. Ja nu vienīgās neskaidrības radušās dažādu dokumentu un sarakstu aizpildīšanā, kad ierēdņiem labpaticis viņas vārdu jaukt ar Margaritu, Margrietu vai vēl kādu citu.
8. marts necik sen bija arī Sieviešu diena jeb Tulpju svētki. No vienas puses – tas Margitu mazliet kaitinājis, jo viņas vārdadienā vienmēr tulpes tikušas arī citām sievietēm. No otras puses – šajos vispārējos svētkos viņai tomēr bijis iemesls justies kā īpaši. Vai vajag svētkus atjaunot? Margitas kundzei pēc tiem sevišķa žēluma neesot.
– Kāds nu ir, tāds ir, – viņa lietišķi novērtē savu vārdadevēju izvēli, nedomā, ka vārdam varētu būt kāda saistība ar raksturu, un neatceras, ka būtu kādreiz vēlējusies saukties kā citādi.
