4. septembrī Kārļa Ulmaņa 133. dzimšanas dienā viņa dzimtajās mājās Bērzes pagasta Pikšās tradicionālajā atceres sarīkojumā tiks atklāts viņa piemineklis. Tā autori ir tēlniece Arta Dumpe un arhitekts Laimonis Šmits.
Vēsturnieks Antonijs Zunda uzsver, ka piemineklis veidots par ziedojumiem, tajā neesot tērēts ne santīma valsts naudas. Arhitekts L.Šmits stāsta, ka darbs pie šī pieminekļa sākās pērn, kad prezidents Valdis Zatlers, atgriezies no vizītes Turkmenistānā, aicināja izveidot darba grupa K.Ulmaņa pieminekļa izveidei Turkmenbaši pilsētā (bijusī Krasnovodska), kur pēc vēstures dokumentiem 1942. gadā cietuma slimnīcā K.Ulmanis esot nomiris. Diemžēl ideja par pieminekļa uzstādīšanu Turkmenistānā ir apstājusies. Tad arī darba grupā iesaistītajai tēlniecei Artai Dumpei un arhitektam L.Šmitam sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Latvijas Zemnieku savienību radusies doma pieminekli novietot Pikšās. 2003. gada 22. jūlijā, dienā, kad 1940. gadā apcietinātais K.Ulmanis tika izvests no Latvijas, viņam atklāja pieminekli Rīgā pie Bastejkalna. Atmodas sākumā 1988. gada 18. novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupa atjaunoja K. Ulmanim veltīto piemiņas akmeni netālu no Lubānas, kur mežā pret valsts vadītāju tika izdarīts atentāta mēģinājums. Vieni no aktīvākajiem K. Ulmaņa godātājiem ir bijusi viņa dibinātā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kuras rektorātā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma stāv K.Ulmaņa bronzas biste.
