Laikā, kad valstī ir vairāk nekā 15 procentu bezdarbs, celtniecības firma «LT celtniecība» publiski atzinusies nespējā atrast pietiekamu skaitu darbinieku, lai varētu pildīt līgumu un līdz noteiktajam datumam pabeigt remondarbus bērnudārzā «Pasaciņa». Par to, cik grūti atrast kārtīgus strādniekus, kas ik dienu nāk uz darbu un nenes līdzi sīvā pudeles, šodienas laikrakstā sūdzas arī Kaigu purva melleņu audzētāji. Un viņi nav vienīgie, kuru ikdienas pieredze ļauj apšaubīt dainās apdziedāto latviešu darba tikumu. Taču šoreiz, šķiet, runa nav tikai par to. «Pasaciņas» stāsts, visticamāk, ir lieliska ilustrācija nupat Būvnieku asociācijas prezidenta Viktora Puriņa teiktajam, ka algas celtniecībā aug. Tas nozīmē, ka sasalusī nozare atdzīvojas un celtnieki nav ar mieru strādāt par tiem grašiem, kurus piekrita saņemt vēl pirms dažiem mēnešiem. Diemžēl celtniecības firma šoreiz rīkojas negodprātīgi. Tā vietā, lai saglabātu cieņu un varbūt samierinātos ar mazāku peļņu, šie būvnieki nospļaujas par pašu solīto un dodas ienesīgākos darbos. Bet vairāki simti vecāku, kas vakarrīt gatavojās vest vai pat atveda savas atvases uz bērnudārzu, taču atdūrās būvlaukumā, palika muļķu lomā. Diemžēl tā, kā nāktos, nerīkojās arī pašvaldība. Tai jau pagājušonedēļ vajadzēja informēt vecākus, ka bērnudārzs vēl vismaz nedēļu būs slēgts, bet šodien, kad daudzi attapās pie slēgtām durvīm, viņiem publiski atvainoties. Tā vietā pašvaldības portāls stāsta, ka «Pasaciņa» būs vaļā augusta beigās. Zinot, ka paši celtnieki to nemaz nesola, jāgaida vien stāsta turpinājums. Kādus solījumus dzirdēsim nākamnedēļ?
