Kā no lasītāju vēstījumiem pārliecinājušās «Ziņas», īstā sēņu laikā neredzētus brīnumus var sastapt vai ik dienu, turklāt ne tikai mežā. Pēdējais ziņojums par milzu pūpēdi ķiršu dārzā pienācis no zemnieku saimniecības «Salnēni» Zaļenieku pagasta Ūziņos.«Dārzā vēl četri šādi aug. Ir dzirdēts, ka pūpēžus var ēst. Varbūt sākt tos audzēt?» jautā Elīna Ekerte. «Salnēnu» saimnieks Aivars Ekerts atklāj, ka milzu pūpēži dārzā izauguši arī pāris iepriekšējos gadus, taču ēst tos gan ģimene neesot mēģinājusi. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniela iedrošina: «Milzu apaļpūpēžus var ēst.» Vēl vairāk – tie esot lieliski un ļoti garšīgi. Latvijā atrastos gan viņa nav mēģinājusi, taču cienāta Kanādā, kur tie cepti uz grila. I.Dāniela skaidro, ka pārtikā izmantojami jaunie augļķermeņi, kas šķērsgriezumā ir balti. Ēdami ir gandrīz visi Latvijā sastopamie pūpēži, izņemot tā dēvētos cietpūpēžus, tie arī jauni iekšpusē ir melni.Iecavnieces Mirdzas Brakšes pūpēžu recepti pirms dažiem gadiem baudījuši «Ziņu» kolēģi no «Bauskas Dzīves», apliecinot, ka «garšo kā sēnes». «Sākumā pūpēdim nogriežu mizu. Pusstundu vāru sālsūdenī, tad saplok tik plāns kā plācenītis. Pēc tam sagriežu gabaliņos un uz pannas cepu. Lai būtu smeķīgāk, klāt pielieku žāvētu speķi, sīpolus. Obligāti klāt leju krējumu, citādi nav garšīgi. Uztaisīju mērci, ēdām ar kartupeļiem. Zupai pūpēži neder, jo ir pārāk glumi,» Mirdza stāsta, ka pat kaķis neparasto maltīti kā traks sukājis iekšā. Pūpēdis esot ļoti sātīgs, vienas nelielas porcijas ir jau pietiekami. Savukārt «Latgales Laikā» kā labākais pagatavošanas veids ieteikts: apmērcēt olā, apviļāt miltos un cept uz pannas; var arī vienkārši izcept eļļā un pasniegt ar kartupeļiem.Pēc Dabas muzeja speciālistes teiktā, milzu apaļpūpēži Latvijā nav retums. Kāds lielāks vai mazāks ikreiz tiek atnests arī uz gadskārtējo sēņu izstādi muzejā. Šogad šis pasākums, kurā var uzzināt daudz interesanta par sēnēm, būs no 15. līdz 19. septembrim.
