Ozolnieku centram cienīgu skatu piešķir baznīca, kas pieder mazai, bet uzņēmīgai draudzei.
Svētdienas pirmspusdiena baltajā Ozolnieku luterāņu baznīcā, kas atrodas Skolas ielā netālu no pašvaldības ēkas. Mācītājs talārā dala vakarēdienu, altāra priekšā pie dievgalda ceļos nometušies divpadsmit draudzes locekļi. Baznīcas joma aizmugures daļā elektriskās ērģeles spēlē jauna sieviete. Viņa ar savu balsi arī uzdod toni baznīcēnu dziedātajām dziesmām. Ienācējam varētu šķist, ka viņš atrodas parastā luterāņu dievkalpojumā, tomēr tā gluži nav. Šis nav arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītās Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas, bet gan Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzes dievnams, kura draudze pārstāv tā sauktos konfesionālos luterāņus. Dievs un kristīgā mācība ir viena gan vieniem, gan otriem, un baznīcēni īpašas pretrunas šeit nesaskata. Pirmajā reizē atnāca divas sievietesJelgavniece Brigita Lasmane stāsta, ka viņa pati, kā arī meita Sintija, Latvijas Mūzikas akadēmijas studente, kura ir jaunā ērģelniece un dziedātāja, kristīta Rīgā Jaunās Ģertrūdes baznīcā, kas ir piederīga evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Ozolnieku draudzē viņa iesaistījusies gluži neviļus pirms divpadsmit gadiem, kad, izlasījusi sludinājumu «Zemgales Ziņās», Ozolnieku tautas nama mazajā zālē sākusi apmeklēt mācītāja Ulda Fandejeva reliģiskās pārrunas. Pirmajā reizē viņa un draudzene Mārīte Kalnberga no Dalbes bijušas vienīgās apmeklētājas. Taču pamazām izveidojusies draudze, kas lūgusies par to, lai Ozolniekos taptu baznīca. Aplēšot, cik tas varētu maksāt, nodoms gan licies nereāls. Taču Dieva spēkā tiešām noticis baznīcas tapšanas brīnums. B.Lasmane piebilst, ka Ozolnieku draudzē, viņasprāt, sanākuši kopā īstie, cits ar citu saderīgi ļaudis, ar kuriem esot patīkami būt kopā gan lūgšanās, gan gluži cilvēciskā saskarsmē. Lielajās baznīcās un draudzēs tādu kopību izjust nevarot. Uz baznīcu nākot ne tikai vietējie no Ozolniekiem, Ānes un Dalbes, bet brauc arī rīdzinieki, jelgavnieki un pat līvānieši – kopā ar sešdesmit cilvēku. Ozolnieku iedzīvotāja draudzes priekšnieka Aivara Broka kundze Maija stāsta, ka, viņasprāt, konfesionālie luterāņi gan Latvijā, gan pasaulē esot konservatīvāki. Atšķirībā no, piemēram, ļoti pielaidīgajiem zviedriem, tie neatzīst viendzimuma laulības (to gan neatzīst arī Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca). Konfesionālajiem luterāņiem esot stingrākas prasības, lai cilvēks varētu iet pie dievgalda. Augsburgas ticības apliecinājuma draudzēs pie dievgalda iepriekš jāpierakstās. Svešie pie tā netiek pielaisti. Mācītājs nav tikai mācītājsTicības lietās liela nozīme ir arī mācītāja personībai, viņa dedzībai, pārliecībai. U.Fandejevs ir viens no astoņiem Latvijā patlaban praktizējošiem Augsburgas ticības apliecinājuma draudžu ganiem. Deviņdesmitajos gados Doma baznīcā viņš tika ordinēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, ieguvis bakalaura grādu un patlaban strādā pie maģistra darba. Principiālas nesaskaņas ar arhibīskapu Jāni Vanagu un prāvestu Modri Plāti (ar viņu U.Fandejevs satikās kalpojot Līvānos) viņu novedušas pie attiecību izbeigšanas ar evaņģēliski luterisko baznīcu, kas gan patlaban pati atrodas dziļā krīzē. U.Fandejevs stāsta, ka toreiz ceļi šķīrušies, strīdoties nevis par naudu, nekustamajiem īpašumiem, mācītāju algām, bet gan par teoloģiskās mācības un profesionālās ētikas jautājumiem. Kā piebilst mācītāja kundze Rita Fandejeva, vīrs ar mācītāja amata ienākumiem izdzīvot vien nevar. Agros rītos viņš strādājot preses izplatīšanas jomā, taču diena paliekot garīgajam darbam, ko viņš veic, kā pats saka, pēc Jēzus pavēles. U.Fandejeva vadītā draudze sadarbojas ar citām Augsburgas ticības apliecinājuma draudzēm Latvijā. Tāda ir arī Jelgavā. Ar amerikāņu palīdzībuAtceroties Ozolnieku draudzes tapšanas vēsturi, U.Fandejevs stāsta, ka ne vienreiz vien bijusi sajūta, ka doma par baznīcas celšanu ir jāatmet. Draudze maza, tajā nekad nav bijuši īpaši turīgi cilvēki. Taču tad pēkšņi viens jauns ASV trimdas latviešu ģimenē audzis puisis Emīls Kaujo, kas ik pa laikam gājis uz dievkalpojumiem līdzi kādai draudzes meitenei, piedāvājis ievērojamu summu zemes iegādei vietā, kur varētu celt baznīcu. Apspriežoties Ozolnieku Domē, draudze nākusi pie atziņas, ka izdevīgāk būtu zemi nomāt, nevis pirkt. Tā liela daļa no ziedojuma palika pāri un ar sponsora atļauju tika izmantota baznīcas projektēšanai. Nauda būvniecībai saņemta 2003. gada nogalē. Tas noticis pēc tam, kad U.Fandejevs bija piedalījies kādā konfesionālo luterāņu konferencē Amerikā. «Amerikāņiem ir misijas apziņa, un viņi labprāt ziedo labdarības projektiem. Taču tolaik bija ļoti jūtams 2001. gada 11. septembra terora akta iespaids. Nebija nekāda optimisma, ka kādu amerikāņu ziedotāju varētu ieinteresēt baznīcas būvniecība Ozolniekos,» atceras U.Fandejevs. Tomēr palīdzība pienākusi, ziedotājs bija Kalifornijas biznesmenis Robins Mormans. Augot «būvniecības bumam» un Latvijai iestājoties ES, celtniecības izmaksas palielinājās. Naudas devējiem radusies neuzticība, vai ziedojums tiešām tiek izmantots paredzētajam mērķim. Tomēr pamazām viss noskaidrojies. U.Fandejevs cer, ka līdz gada beigām dievnamu izdosies oficiāli nodot. Svētdienas skolas vadītājs Dzintars Pelūde, kas pēc profesijas ir galdnieks, kā arī citi draudzes locekļi baznīcas būvniecībā strādā brīvprātīgi. Dievnama labiekārtošanu veicina arī draudzes rīkotās talkas. Vajadzētu sākt ar dievgalduRunājot par latviešiem diemžēl diezgan bieži raksturīgo dalīšanos sīkākās organizācijās un par to, vai Augsburgas ticības apliecinājuma luterāņi kaut kad perspektīvā varētu atkalapvienoties ar lielo evaņģēliski luterisko baznīcu, U.Fandejevs teic, ka teorētiski tas varētu notikt. Tomēr arhibīskapa J.Vanaga vadībā tas, viņaprāt, diez vai izdotos. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā zināmu neuzticību Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam izteica arī Rīgas mācītāji, kas aicināja labot baznīcas satversmi, kurā patlaban noteikts, ka arhibīskaps ievēlēts uz mūžu. Nosakot arhibīskapam opozicionāru ieteikto sešu gadu pilnvaru termiņu, J.Vanags varētu tikt savā amatā nomainīts. Gan jāatzīst, ka viņam kā tradicionālo kristīgo vērtību aizstāvim ir zināma autoritāte. U.Fandejevs uzskata, ka tuvināšanos evaņģēliski luteriskajiem un konfesionālajiem luterāņiem vajadzētu sākt ar to, ka gan vienām, gan otrām draudzēm piederīgie locekļi, gan abiem virzieniem piederīgajos dievnamos varētu nožēlot grēkus jeb iet pie dievgalda. ViedokļiMāris Ainārs, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Priecājos, ka Ozolniekos dienamus uzbūvējuši gan luterāņi, gan baptisti. Pašvaldība draudzei nākusi pretī, par nelielu samaksu iznomājot zemi. Skaisti, ka pļaviņā pie Skolas ielas faktiski tukšā vietā tapusi baznīca, kas piedod skatu Ozolnieku centram. Dievnamu projektēja mūsu pāragri aizsaulē aizgājušais arhitekts Oļģerts Dūda, un manās acīs šī baznīca ir arī piemiņa viņa darbam. Ceru, ka mūsu luterāņiem drīzumā izdosies baznīcu nodot ekspluatācijā un tā pilntiesīgi varēs kalpot garīgajai izaugsmei. Ekonomikas ministrijas Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs Andris Jēkabsons Ja ēka tiek ekspluatēta pirms nodošanas, tad saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par to piemērojams sods. Samērā bieži šo normu pārkāpj tādi publiskās lietošanas objekti kā veikali, taču viens likums ir gan komerciālām, gan citām ēkām. Ēkas pieņemšana ekspluatācijā rada pārliecību, ka tā ir pabeigta un tās lietošanā nav risku.
