Pavisam noteikti nākamajā gadā būs jāsamazina vai nu tā saukto simtlatnieku stipendiju apmērs, vai arī to bezdarbnieku skaits, kas iesaistāmi šajā programmā, izteicies labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). To viņš pamato ar mērķi, ka šī darba praktizēšanas programma ir īslaicīgs pasākums un «cilvēki nedrīkst pierast pie domas, ka var arī nemeklēt īstu darbu». Līdz šim programmā iesaistīti vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju. Vai tā sevi attaisnojusi, un kādas izmaiņas tajā nepieciešamas?
Andra Zvirbule-Bērziņa, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedras vadītāja:Tā sauktā stipendiātu programma, mazkvalificētos darbos pašvaldībās par 100 latiem mēnesī nodarbinot bez darba palikušos, krīzes situācijā bija vienkāršākais veids, kā risināt nodarbinātības problēmu. Tagad tā uzskatāma par pagātni, un jādomā, kā attīstīt uzņēmējdarbību. Efektīvi būtu, ja, vienkārši sakot, šo stipendiju turpmāk piešķirtu uzņēmējiem. Pašlaik ir tā, ka cilvēkam bezdarba gadījumā risinājums ir īslaicīgs, turklāt veicami tie vienkāršākie darbi. Ja valsts par šo cilvēku nodarbināšanu uzņēmējiem dotu kādus atvieglojumus, kaut vai definējot profesijas, kurās šī problēma aktuālākā, varētu nošaut vairākus zaķus uzreiz. Tādējādi veicinātu uzņēmējdarbību, bezdarbnieki varētu veikt arī kvalificētus darbus, turklāt attīstītu nodarbinātības problēmu, jo šie cilvēki pēc sešiem mēnešiem atkal nenonāktu tur, kur bijuši pirms iesaistīšanās stipendiātu programmā. Līga Rieksta, strādā 100 latu programmā:Manuprāt, «simtlatnieku» programmu vēl vajag turpināt. Krīze nav beigusies, man pašai darba piedāvājumu nav. Līdzīgas grūtības ir arī maniem bērniem, kas ieguvuši arodizglītību. Darbu esmu meklējusi gan internetā, gan personīgi ejot uz uzņēmumiem. Bieži vien darba devēji laipni uzklausa, pieraksta personas datus, bet tas arī viss. Līdz 2009. gada jūnijam strādāju Zemgales tiesu apgabala prokuratūrā par tekstu ievadītāju. Tad štatu samazināšanas rezultātā mans amats tika likvidēts un kļuvu par bezdarbnieci. 360 stundas mācījos datorzinības un informācijas ievadīšanu, bet nu jau trīs mēnešus strādāju «simtlatnieku» nodarbinātības programmā, kas man turpināsim līdz novembrim. Fizisku darbu nebiju strādājusi, tādēļ vajadzēja saņemties un pie tā pierast. Taču grūtāk ir izturēt psiholoģiski. Ne viens vien garāmgājējs tevi ņemas pamācīt, kā būtu jāstrādā un kas vēl būtu jāizdara. Ne visi to spēj sagremot. Taču domāju arī, ka programmu vajadzētu pilnveidot, lai strādāšana būtu pēc iespējas lietderīgāka. Zaiga Savastjuka, aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktora vietniece:Šī programma ir lietderīga, jo dod iespēju bez darba palikušajiem iedzīvotājiem nopelnīt sev iztikai, kā arī sniedz pilsētai papildu darbarokas. Bezdarbnieki tiek iesaistīti pilsētas sakopšanas darbos gan Jelgavas centrā, gan nomalēs, kā arī pašvaldības iestādēs – aģentūrā «Kultūra» un Sociālo lietu pārvaldē. Projektā iesaistītie bezdarbnieki pilda sētnieku, apkopēju, labiekārtošanas darbu strādnieku, remontstrādnieku pienākumus, palīdz kā pavadoņi un aprūpētāji sociālās palīdzības jomā. Šajā programmā kopš tās sākuma jau iesaistīti vairāki simti bezdarbnieku. Pagājušā gada septembrī nodarbinājām 35 jelgavniekus, bet novembrī un decembrī jau 283. Vēlāk šis skaitlis mainījies, maksimumu sasniedzot šogad aprīlī ar 393 «stipendiātiem», bet pašlaik to skaits ir 380. Ne visi izmanto iespēju par 100 latiem mēnesī strādāt visus pieļautos sešus mēnešus. Daļa darbu pamet, bet citus nākas atbrīvot. Starp «Pilsētsaimniecību» un Nodarbinātības valsts aģentūru noslēgtais līgums par Eiropas Sociālā fonda līdzekļu piesaisti būs spēkā līdz šā gada beigām.
