Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa» (LPP/LC) apvienība «Par labu Latviju», iespējams, ir tas politiskais spēks, kuram vēlēšanās nāksies visvairāk ciest par aizvadīto gadu neapdomīgo politiku, kuras rezultātā Latvija pēc galvu reibinošas izaugsmes iegāzās dziļākajā krīzes bedrē. Aptaujas rāda, ka pašlaik par PLL būtu gatavi balsot vien nedaudz vairāk kā pieci procenti balsstiesīgo, ar ko tikko pietiek, lai tiktu Saeimā.
Apvienība «Par labu Latviju» izveidota vien pirms pāris mēnešiem. Līdzīgi kā «Vienotībā» ietilpstošās partijas, arī TP un LPP/LC reaģēja uz Vēlēšanu likumā likvidēto «lokomotīvju» principu, kas partijām ar dažiem spilgtiem līderiem ļāva ievilkt Saeimā virkni mazzināmu cilvēku. Tagad katrā reģionā ir savi saraksti un to līderi. PLL pirmais numurs Zemgalē ir Andris Šķēle, Rīgā – Ainārs Šlesers, Latgalē – Rita Strode, Kurzemē – Ainars Baštiks. Savukārt Vidzemes apgabalā pirmais būs eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš daudziem par lielu pārsteigumu nesen kļuva par PLL valdes priekšsēdētāju. Drošības likumu grozījumi un Loskutova noņemšanaTP dibinātājs A.Šķēle iegājis vēsturē ar aicinājumu tautai mācīties angļu valodu un tīrīt zobus, viņš kā premjers bija pirmais, kas panāca bezdeficīta budžetu. TP viņa vadībā guva absolūta uzvaru 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, parlamentā iegūstot 24 vietas. Ne tik labi veicās, startējot uz 8. Saeimu, pēc kā A.Šķēle paziņoja, ka atstāj politiku. Ar masīvo «pozitīvisma kampaņu», kuras likumība joprojām tiek apšaubīta, partija uzvarēja arī 9. Saeimas vēlēšanās, turklāt Aigars Kalvītis kļuva par pirmo Latvijas premjeru, kuru atkārtoti aicināja veidot valdību. Taču ar to panākumi beidzās. Pirmo sašutuma vētru un tautas nobalsošanu izraisīja TP paspārnē gatavotie drošības likumu grozījumi, kas paredzēja politizēt lēmumu pieņemšanu drošības jomā. Drīz pēc tam līdzīga reakcija bija uz A.Kalvīša lēmumu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu. Tam sekoja tā sauktā lietussargu revolūcija, kuras rezultātā tolaik tautā jau ļoti nepopulārais A.Kalvītis no amata aizgāja pats. A.Loskutovu noņēma vēlāk par KNAB pieļautajiem finanšu pārkāpumiem. «Nasing spešal» un «treknie gadi»Pēdējos valdīšanas gados, kā presē atzinuši politikas eksperti un arī pats A.Šķēle, TP bija raksturīgi vairāki kļūdaini lēmumi, piemēram, Ata Slaktera iecelšana finanšu ministra amatā, ko iezīmēja viņa slavenais teiciens «nasing spešal». TP bija tā, kurai laikus vajadzēja lemt par inflācijas ierobežošanu, taču tas netika darīts – tieši A.Kalvītim pieder nu jau par folkloru kļuvušais «trekno gadu» solījums. Lielo popularitātes kritumu rāda ne tikai aptaujas. Šā gada martā «Diena» rakstīja, ka partijā nav pārreģistrējusies piektā daļa biedru. Tostarp daudzu reģionu pārstāvji, kurus iepriekšējos gados TP piesaistīja, ar lielām valsts investīcijām atbalstot attiecīgo pašvaldību sporta haļļu, kultūras namu un citu objektu celtniecību. Protestējot pret tās politiku, partiju pameta arī vairāki redzami politiķi, piemēram, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš. Premjera amatā sola ŠleseruPLL premjera kandidāts tomēr nav šajā amatā vairākkārt bijušais A.Šķēle, bet Rīgas vicemērs, bijušais satiksmes ministrs un LPP/LC līderis A.Šlesers. Zemgales vēlēšanu sarakstā šo politisko spēku pārstāv tikai daži kandidāti, viņu vidū Jelgavas Domes deputāts Dainis Liepiņš, kurš ir viens no A.Šlesera tuvākajiem sabiedrotajiem. Līdzīgi kā A.Šķēle, A.Šlesers figurējis lielā daļā Latvijas lielo politisko skandālu, rāda sabiedrības par atklātību «Delna» apkopotā informācija portālā kandidatiuzdelnas.lv. A.Šlesers bija viens no tiem, kas piedalījās telefonsarunās par balsu pirkšanu Jūrmalas mēra vēlēšanās, taču pierādījumi par viņa vainu netika gūti. Presē plaši izskanēja gadījums ar šofera dēla iecelšanu labi atalgotā amata valsts uzņēmumā, daudz rakstīts arī par tā saucamo Šlesera astoņkāji – labāk nekā citi viņš pratis ielikt uzticamus cilvēkus svarīgos amatos. A.Šlesers savās kampaņās lielu uzsvaru licis uz panākumiem Rīgas lidostas attīstībā – būdams satiksmes ministrs, viņš deva lielas atlaides «Ryanair» un «AirBaltic», kuras vēlāk tika atzītas par nelikumīgām. Pret «Ryanair» toreizējais satiksmes ministrs bija īpaši labvēlīgs, solot, ka zemo cenu aviolīnija Rīgā cels savu Centrāleiropas bāzi. Šā gada februārī «Ryanair» paziņoja, ka darīs to Kauņā. A.Šlesers slavens ar saviem plāniem radīt jaunas darba vietas. Pērn, cīnīdamies par Rīgas mēra krēslu, viņš solīja četru gadu laikā galvaspilsētā radīt 50 tūkstošus jaunu darba vietu. Tagad A.Šlesers izteicies, ka vēl šogad liels jaunu darba vietu skaits neesot gaidāms, bet tās noteikti izveidošoties nākamgad. PLL kandidāti Zemgales apgabala sarakstā 1. Andris Šķēle (1958), TP. TP dibinātājs, bijis veiksmīgs vairāku valdību vadītājs. Pirms septiņiem gadiem nogāja no politiskās skatuves un kļuva par TP ierindas biedru, taču politikas zinātāji norāda, ka A.Šķēle visu laiku bijis lēmumu pieņēmējs partijā ar milzu ietekmi uz valsts politiku. Pagājušajā gadā paziņoja, ka atgriežas politikā, lai sakārtotu valsti, bet ekonomikas pārkaršanā TP valdības laikā vainoja savus partijas biedrus, kuri esot pieņēmuši nepareizus lēmumus. Kādreizējais zemkopības ministrs A.Šķēle vēlākajos gados ar uzņēmuma «Ave Lat Grupa» starpniecību kļuva par vairāku lielu pārtikas uzņēmumu īpašnieku. Arī laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, viņš un viņa ģimenes locekļi ieguva vērienīgus īpašumus. Kopš 90. gadu sākuma A.Šķēles vārds saistīts ar daudziem politiskajiem skandāliem, ieskaitot G-24 kredītu sadali, «Latvenergo» pazudušos miljonus, «Latvijas kuģniecības» privatizāciju, taču nekad nav bijis apsūdzēts. Bijis liecinieka statusā kā viens no sarunu dalībniekiem «Jūrmalgeitas» kukuļošanas lietā, tāds ir viņa statuss arī digitālās televīzijas jeb «Kempmayer» skandālā. 2. Helēna Demakova (1959), TP. Mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre Aigara Kalvīša valdībā. Daudzu nozares pārstāvju augsti vērtēta, jo viņas laikā tika paaugstināts valsts finansējums kultūrai, palielinātas algas un sākti vairāki vērienīgi projekti. Taču pieņemti arī strīdīgi lēmumi. Piemēram, 2008. gadā valsts aģentūra «Jaunie trīs brāļi» noslēdza līgumu par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi par nepilniem četriem miljoniem latu, kas bija vairāk nekā pieejamais finansējums. H.Demakova atkāpās no amata, norādot uz slikto veselības stāvokli, bet tagad, kad neilgi pirms Saeimas vēlēšanām atgriezās politikā, notikušajā vaino savu padomnieku.3. Juris Dalbiņš (1954), TP. Saeimas deputāts, bijis NBS komandieris, 1998. gadā atkāpās no šā amata pēc pārmetumiem par dalību leģionāru piemiņas gājienā 16. martā.4. Dainis Liepiņš (1967), LPP/LC. Uzņēmējs, Jelgavas Domes opozīcijas deputāts, ass mēra Andra Rāviņa (ZZS) kritiķis. LPP/LC priekšsēdētāja Aināra Šlesera ciešs sabiedrotais. Ar toreizējā satiksmes ministra A.Šlesera gādību 2008. gadā kļuva par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku un paralēli bija četru lielu valsts uzņēmumu («Latvijas pasts», CSDD, «Latvijas valsts ceļi», «Latvijas autoceļu uzturētājs») vadītājs, vēl divos bija padomes loceklis. 2008. gadā valsts amatos vien nopelnīja vairāk nekā 130 000 latu. Pirms gada ar A.Šlesera lēmumu kļuva par Rīgas Centrāltirgus vadītāju. Pieder 20 īpašumu visā Latvijā, deklarēti vairāk nekā pusmiljons latu uzkrājumi, no tiem ap 70 tūkstošu latu jau vairākus gadus glabā skaidrā naudā, ko pamato ar neuzticēšanos Latvijas bankām. Pērn Jelgavā izvērsa plašu kampaņu cīņā par pilsētas mēra krēslu. Tajā D.Liepiņu neslēpti atbalstīja un arī pašlaik atbalsta žurnāls un interneta portāls jelgavnieki.lv, kas pieder viņa draugam Kristianam Rozenvaldam, taču tā finansēšanu D.Liepiņš noliedzis. Jelgavas Domes vēlēšanās D.Liepiņš gan neieguva cerēto atbalstu, turklāt šā gada sākumā prokuratūra kriminālprocesa rezultātā sodīja trīs cilvēkus par balsu pirkšanu LPP/LC labā pirms pašvaldību vēlēšanām. 5. Mārtiņš Zemītis (1978), TP. Tautas partijas jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs, starptautisko attiecību speciālists. 6. Artis Podnieks (1983), TP. Pašnodarbinātais, darbojas Tautas partijas jaunatnes organizācijā.7. Jevgenija Stalidzāne (1944), LPP/LC. Latvijas arodbiedrības «Enerģija» priekšsēdētāja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes locekle. 7. un 8. Saeimas deputāte, kandidēja arī uz 9. Saeimu, taču tajā netika. LLP satiksmes ministra A.Šlesera laikā bija padomes locekle valsts uzņēmumā «Latvijas autoceļu uzturētājs». Šajā laikā deklarēja 16 tūkstošu latu skaidras naudas uzkrājumus. 8. Andris Kalnozols (1968) LPP/LC. Engures novada Domes priekšsēdētāja vietnieks.9. Rihards Melgailis (1953), LPP/LC. Vecumnieku novada Domes priekšsēdētājs. 10. Andris Tomašūns (Jelgava) LPP/LC. «Latvijas ceļa» biedrs kopš 1993. gada. Vēsturnieks, pedagogs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas dibinātājs. Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis Jelgavas Domes un 6. Saeimas deputāts. Grāmatu autors, darbojas vairākās sabiedriskajās organizācijās. 11. Andris Elksnītis (1952), TP. Dobeles novada Domes deputāts, pērn pēc 15 gadiem pilsētas mēra amatā šo krēslu zaudēja. 2000. gadā, lai pašvaldību vēlēšanās varētu startēt no ietekmīgāka saraksta, pameta «Latvijas ceļu», sāka sarunas par iestāšanos ZZS, taču beigās izvēlējās Tautas partiju. 12. Irēna Sproģe (1951), TP. Salas novada Domes priekšsēdētāja.13. Vladimirs Samohins (1951), TP. Pļaviņu novada ģimnāzijas direktors, novada Domes deputāts. Deklarējis salīdzinoši lielus skaidras naudas uzkrājumus – 14 000 latu.14. Mudīte Priede (1971), TP. Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre. Līdz 2009. gada vidum Jelgavas rajona Padomes izpilddirektore.15. Ērika Zommere (1946), TP. Saeimas deputāte. 16. Guntis Gelpers (1961). Kandavas novada Domes izpilddirektors. Deklarācijā redzamas lielas parādsaistības – 172 tūkstoši latu –, bet 95 tūkstošus viņš kādam aizdevis.17. Imants Valers (1961), TP. Saeimas deputāts, kādreizējais Smārdes pagasta priekšsēdētājs. Mainījis politisko piederību – uz 7. Saeimu kandidēja no Jaunās partijas, uz 9. – no Tautas partijas.18. Māris Pūķis (1948). Zinātņu doktors. Pašvaldību savienības vecākais padomnieks, bieži iestājies pret pašvaldību apvienošanos. Bijis vairāku ministriju parlamentārais sekretārs. Savulaik demokrātiskās partijas «Saimnieks» biedrs.Avots: CVK, VID, Diena
