Tuvākā mēneša laikā sāksies uzņēmēju cīņa par daudzmiljonu līgumiem – Vides ministrija devusi zaļo gaismu uzņēmuma «Jelgavas ūdens» plānam sākt ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu. Tās gaitā būtiski kvalitatīvāks kļūs dzeramais ūdens, ko pa jaunām caurulēm saņems ne tikai pašreizējie klienti, bet arī daudz citu jelgavnieku, kas līdz šim lietojuši akas ūdeni. Uzņēmums apgalvo, ka projekta otrajā kārtā nebūšot tik daudz ķibeļu kā pirms dažiem gadiem pirmajā kārtā, kuru īstenoja bēdīgi slavenā kompānija «YIT».
Toreiz darbi ieilga par pāris gadiem līdz 2007. gada vidum. Pilsēta tika pie jaunām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ūdens un kanalizācijas tīkliem ar caurulēm gandrīz 50 kilometru garumā. Septiņus gadus īstenotie darbi augošās inflācijas dēļ izmaksāja par sešiem miljoniem vairāk, nekā sākotnēji plānots. No 21 miljona eiro (14,7 miljoni latu) tēriņiem ES ieguldījums bija 13,3 miljoni. Beidzot Vides ministrija apstiprinājusi, ka SIA «Jelgavas ūdens» var sākt īstenot nākamo projekta kārtu, apliecina uzņēmuma valdes loceklis Edgars Līcis. Tās izmaksas tiek lēstas vēl augstākas nekā pirmajā kārtā, sasniedzot 17,5 miljonus latu. Arī šoreiz ES apņēmusies segt 86 procentus izmaksu, savukārt atlikušo daļu nāksies meklēt pašam «Jelgavas ūdenim». Ūdeni ņems tikai Tetelē«Galvenais jelgavnieku ieguvums būs attīrīts ūdens bez augstā dzelzs piemaisījuma, kas pārsniedz atļautās normas,» saka E.Līcis. Atdzelžošanas stacijā no dziļurbumiem iegūto ūdeni filtrēs caur īpašām membrānām, kurās tikšot atdalīti arī citi nevēlamie ķīmiskie savienojumi. «Pēc tam ūdens Jelgavā būs kā no avota,» sola amatpersona. Projekta laikā plānots slēgt visus četrus dziļurbumus pilsētā. Turpmāk Jelgavu ar ūdeni apgādās tikai no Teteles. Tur no pašreizējiem deviņiem urbumiem sešus likvidēs, trīs rekonstruēs un izveidos vēl deviņus jaunus. E.Līcis skaidro, ka dziļurbumi Ruļļos slēdzami, jo tajos iegūtajā gruntsūdenī bijis pārāk augsts sulfātu daudzums. Viņš noraida bažas, ka ūdensapgādes sistēmas avārijas laikā visa pilsētas daļa Lielupes kreisajā pusē varētu palikt bez ūdens. Ja arī kas atgadītos ar jauno dīķeri (savienojuma vads zem upes), avārijas novēršanas laikā Jelgavas centrālā daļa ūdeni saņemšot pa otru ūdens cauruli. Vispirms raks PārlielupēKā redzams ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšanas plānā, šo projekta kārtu domāts realizēt 11 posmos. Vispirms darbi risināsies Pārlielupē, kur līdz ar 250 metru dziļo urbumu un atdzelžošanas stacijas izveidi desmit kilometru attālajā Teteles ūdensgūtnē pakāpeniski pie jauna ūdensvada tiks Rubeņu ceļa, Garozas, Aviācijas un Cukura ielas apkaime. Tad darbi virzīsies uz Kalnciema ceļu pie Ozolpils. Lielupes kreisajā krastā ūdenssaimniecības projekts tiks īstenots lielākoties ārpus centra. Jauns ūdensvads būs privātmāju apbūvē starp 1. līniju, Oša, Meža ceļu, Svētes upi un Dobeles šoseju, tāpat Miezītes ceļā un Atmodas un Rūpniecības ielas apkārtnē. Centralizēto ūdensapgādi sola arī Romas un Spāru ielas rajona iedzīvotājiem, savukārt Tērvetes ielas apkaimē (11. posms) jaunas ūdens un kanalizācijas caurules liks tikai tad, ja tam pietiks līdzekļu.E.Līcis stāsta, ka pēc projekta īstenošanas pilsēta iegūs jaunu kanalizācijas tīklu 22 kilometru garumā un ūdensapgādes sistēmu ar 24 kilometru cauruļu kopgarumu. Tas ir apmēram tikpat, cik pirmajā kārtā. Taču arī ar šo vērienīgo projektu neizdosies izpildīt ES prasību, ka apdzīvotās vietās 95 procentiem mājsaimniecību ūdens un kanalizācijas pakalpojumi jāsaņem centralizēti. «Jelgavas ūdens» šefs saka – tuvosimies 87 procentiem. Ūdens saņēmēju skaita palielināšanās ietekmēs jauno attīrīšanas iekārtu darbu, tām ik dienu būs jātiek galā ar nu jau 16 tūkstošiem kubikmetru Jelgavai piegādātā ūdens un to, ko pilsētnieki aizpludina kanalizācijas sistēmā. E.Līcis uzsver, ka attīrīšanas ietaises būvētas ar pietiekamu rezervi – to jauda ir 24 tūkstoši kubikmetru notekūdeņu dienā. Pašlaik tajās nonāk līdz 10 tūkstošiem, bet pēc projekta īstenošanas apjoms augs divas reizes. Taču jau patlaban stipra lietus laikā pilsētas saimnieki atzīst – ielas un dārzi applūst tādēļ, ka kanalizācijas sistēma un attīrīšanas iekārtas nespēj uzņemt tik daudz šķidruma. Tarifus sola nepalielinātLai realizētu projekta otro kārtu, «Jelgavas ūdens» izsludinās trīs vai četrus iepirkumus. Septembrī gaidāms pirmais konkurss, kurā varēs pieteikties potenciālie dziļurbumu veicēji, atdzelžošanas stacijas un maģistrālā ūdens un kanalizācijas tīkla būvnieki. Paralēli šim iepirkumam tiks meklēts arī būvdarbu uzraudzītājs, savukārt tikai gada beigās varētu izsludināt konkursu, kurā noskaidros ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla būvnieku. E.Līcis domā, ka šajā reizē uzvarētājam vairs nevajadzētu pieļaut tādas kļūdas, kādas bija pirmajā kārtā, kad «YIT» sūkstījās par augstiem gruntsūdeņiem, kā dēļ līdz ar virkni citu neizdarību projekta pabeigšana ieilga par diviem gadiem. Projekta īstenošanai atvēlēti četri gadi, bet viss tikšot paveikts jau trijos.Līdz 2012. gadam «Jelgavas ūdenim» jānorēķinās par kredītu, kas ņemts projekta pirmās kārtas realizācijai. Lai īstenotu otro kārtu, uzņēmums izmantos gan īstermiņa kredītlīniju tūlītējai darbu apmaksai (ES atbalstu sniedz pēc projekta pabeigšanas), gan ilgtermiņa kredītu divu miljonu latu apmērā. «Jelgavas ūdenim» šajā kārtā jāmeklē 14 procentu no plānotajiem tēriņiem, kas ir aptuveni tikpat, cik uzņēmuma gada apgrozījums. Vai Jelgavas ūdens ir dārgs?Pašlaik Jelgava ūdens un kanalizācijas tarifu dārdzības ziņā starp citām pilsētām atrodas vidusdaļā. Jelgavnieki par kubikmetru maksā 1,5 latus, kas ir par četriem santīmiem lētāk nekā Bauskā, bet par 32 santīmiem vairāk nekā Dobelē un teju uz pusi dārgāk nekā Rīgā. «Jelgavas ūdens» valdes loceklis sola, ka pagaidām uzņēmums nav plānojis paaugstināt tarifus. Viņa teikto gan liek apšaubīt SIA «Konsorts» izstrādātais tarifu attīstības plāns laika periodam līdz 2042. gadam. Tajā redzams, ka tuvāko četru gadu laikā, kad īstenojama projekta otrā kārta, tarifs kāps līdz 1,75 latiem par kubikmetru ūdens un kanalizācijas. TARIFI LATVIJĀPilsēta Ūdens + kanalizācija, Ls/m3Rīga 0,87Rēzekne 0,97Liepāja 1,09Dobele 1,18Jelgava 1,5Bauska 1,54Valmiera 1,66Limbaži 2,03
