«Augusta vidū saņēmām ziņu, ka būs šis palielinājums, bet, šķiet, arī pašai ministrijai vēl nav skaidrs, kā tas tiks dalīts. Nezinu, vai ir normāli dzīvot šādā neziņā dažas dienas pirms jaunā mācību gada, taču šī ir daudz priecīgāka vēsts nekā pērn, kad personīgi man atalgojums saruka par vairākiem simtiem latu mēnesī. Patlaban vismaz zinu, ka tas nebūs mazāks,» pauž sporta skolotājs Andris Lukss. Izglītības un zinātnes ministrija sola skaidrību tikai pēc 1. septembra, kad būs zināms skolēnu skaits.
Arī Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa atzīst, ka vēl valda neziņa par solīto algu pielikumu. «Finansējuma palielinājumu par trim procentiem it kā solīja, bet pilnīgas skaidrības par to vēl nav. Protams, būtu patīkami, ja vienam skolēnam «sekotu» vairāk naudas, jo tas varētu kopējo summu noturēt līdzšinējā līmenī. Vai iespējams atalgojumu par likmi palielināt, varēsim zināt tikai pēc 5. septembra, kad būs iesniegta tarifikācija atbilstoši pašreizējām likmēm,» viņa saka, piebilstot, ka par to gan varētu domāt tikai dažās skolās, kur klasē ir vairāk nekā 20 audzēkņu. Vairāk metodiķiem un speciālajiem pedagogiem Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe skaidro, ka papildu finansējums radies, paliekot pāri naudai, kas «seko» vienam skolēnam. Līdzekļus izdevies atrast tāpēc, ka pašvaldības pērn veiksmīgi sakārtojušas savu skolu tīklu, turklāt skolēnu skaits nākamajā mācību gadā varētu būt krietni mazāks, bet finansējums, kas paredzēts pedagogu atalgojumam (250 latu par likmi jeb 21 kontaktstundu) nemainīšoties. Precīzs papildu finansējuma apmērs būs zināms pēc 1. septembra, kad būs skaidrs faktiskais audzēkņu skaits. Lielāks atbalsts paredzēts valsts ģimnāziju metodiskā darba veicējiem, kā arī speciālās izglītības skolotājiem, kuri īsteno iekļaujošās izglītības programmas.Ievēro principu «nauda seko skolēnam» Patlaban vienam skolēnam valstī «seko» 650 latu, kas tiek novirzīti pašvaldībām. Tās var lemt gan par minimālās likmes (250 latu), gan par piemaksu par gatavošanos stundām, rakstu darbu labošanu, konsultācijām un klases audzināšanu palielināšanu. Piemēram, šā gada sākumā finansējumu izglītībai palielināja par vairāk nekā 30 procentiem, kas galvenokārt tika novirzīts interešu izglītības pedagogu algošanai.G.Avotiņa atklāj, ka Jelgavas novadā samaksa par vienu likmi svārstās no 250 līdz 290 latiem. «Visiem klašu audzinātājiem ir apmaksāta vismaz viena audzināšanas stunda un stunda par gatavošanos. Pārējais – atbilstoši katras skolas iespējām. Mēs cenšamies ievērot principu «nauda seko skolēnam» arī starp skolām,» teic Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
