Partiju apvienības «Par Labu Latviju!» līderis Andris Šķēle (TP) portālam Diena.lv noraidīja Roberta Zīles (TB/LNNK) izteikumus, ka tad, ja PLL pēc vēlēšanām veidos valdību kopā ar «Saskaņas centru» (SC), krievu valoda Latvijā kļūs par otro valsts valodu. Tomēr «pašvaldību pakalpojumiem jābūt pieejamiem ikvienam» un «nevar būt tā, ka neatliekami pakalpojumi, piemēram, ārsta palīdzība, kādam tiek liegta valsts valodas nezināšanas dēļ».
“Latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā un tā būs vienmēr,” pauž A.Šķēle ar sava preses sekretāra Romāna Meļņika starpniecību. PLL plānos nav kādai citai, piemēram, krievu valodai piešķirt oficiālās valsts valodas statusu.Tomēr uz jautājumu, kādā valodā viņš runās ar tautu, ja izdosies iekļūt valdībā, A.Šķēle atbildēja, ka “tas, ka valstī ir noteikta un tiek lietota viena valsts valoda, nenozīmē, ka būtu jāaizliedz lietot vai jāaizmirst citas valodas”. Nevajagot nonākt līdz absurdam.«Zīle nav pirmais, kam ir tendence izplatīt tādu mītu, un, protams, tēvzemiešiem tas ir izdevīgi. Tomēr es uzskatu, ka tas ir pilnīgi neiespējami, jo PLL veido tie paši cilvēki, kas veidoja Latvijas ceļu un Tautas partiju (TP), un šo partiju sastāvā nostiprināja latviešu valodas statusu, bet tāda savu principu nodevība nebūtu iespējama,» teica TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.Arī runājot par PLL programmā iekļauto punktu, ka katram Latvijas iedzīvotājam tiks nodrošināti pieejami, ērti un kvalitatīvi valsts pārvaldes pakalpojumi, M.Kučinskis noliedza, ka tas nozīmētu to, ka PLL plānos būtu ļaut valsts iestādēm ar cilvēkiem komunicēt krieviski: «Piedalījos arī partijas programmas izstrādē, un diskusijas par to nebija. Šis punkts nozīmē birokrātijas samazināšanu, nevis valodas lietojuma izmaiņas.»M.Kučinskis gan atzina, ka viņš neesot no tiem, kuri konsekventi ar krievu medijiem runājot latviski, un nekad neesot šo faktu slēpis. «Tam nav nekāda sakara ar valsts valodu, runa ir vienkārši par to, lai panāktu, ka krievu medijos neparādās tikai vienpusīgas krievvalodīgo kopienas pārstāvju interpretācijas,» skaidroja TP frakcijas vadītājs.«Mūsu politiskajā programmā nav atvēlēta īpaša vieta valodas jautājumiem, jo neko attiecīgajā likumdošanā mainīt neesam plānojuši,» apgalvo PLL valdes loceklis Mārtiņš Zemītis. Viņš arī norādīja, ka pats ar visiem medijiem vienmēr runājot latviski, un šo praksi neplānojot mainīt.M.Zemītis tomēr pieļāva – ja nu kāda pašvaldība «pati uz savu roku» izlems sniegt iedzīvotājiem informāciju arī krieviski, PLL pret to nekas iebilstams nebūs.
