«Ja tagad būtu pagājušā gada cenas, zemnieki uz lauka nemaz nebrauktu lauzt tehniku, bet palikušo labību atstātu nenokultu,» saka kooperatīva «Latraps» pārstāvis Ģirts Ozols. Pēc viņa aplēsēm, Zemgalē šovasar uz lauka nenopļauti palikuši ap 15 procentiem kviešu un desmitā daļa rapšu. Zemnieki gan pēdējās bezlietus dienās steidz nokult labību, kur graudi jau dīgst vārpās un neatbilst vairs nekādām kvalitātes prasībām. Tie der lopbarībai, par ko šogad maksā teju par pusi vairāk nekā pērn.
Situācija Zemgalē gan nav tik kritiska kā Kurzemes pusē, kur nenokulta aizvien ir pat trešā daļa lauku. «Sestdien un svētdien zemnieki vēl mēģināja mocīties un nolasīt to, kas uz lauka palicis,» vērtē «Latraps» Lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieks Ģ.Ozols. Pateicīga kulšanai bija arī pirmdiena, un kooperatīva pārstāvis teic – vēl divas trīs dienas, un visa labība būs nopļauta. Augsts mitrums, dīgst, zema tilpummasaKooperatīva «Latraps» Graudu un rapšu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Mārtiņš Dauksts stāsta, ka pēdējās dienās tiek ievesti ļoti zemas kvalitātes graudi. «Kvalitāte strauji ar katru dienu pazeminās, raža der tikai lopbarībai,» viņš atzīst, ka dīgušo graudu gan pagaidām maz. Taču nokultajos kviešos «nav krišanas skaitļa, mitrums pāri 20 procentiem, tilpummasa maza, un līdz ar to ražas zemas». Arī vasaras rapši pēc pāris dienām sākšot dīgt jau pākstīs. «Lielākoties gan rapši nokulti, varbūt kādas kļūdas dēļ kaut kur palikuši,» zina stāstīt Ģ.Ozols. Arī viņš piekrīt kolēģa vērtējumam, ka šogad kviešiem maza tilpummasa, kas nozīmē – graudi birst, to ir daudz, taču kopējā masa nekāda dižā neveidojas. Šosezon par normālu kviešu ražu uzskata četru piecu tonnu birumu. «Varbūt kādam ir līdz sešām tonnām, taču par septiņām gan neesmu dzirdējis,» saka Ģ.Ozols. Paglābj augstā cenaTā kā graudaugi izslīkuši un mitruma dēļ palikuši nenokulti daudzviet Eiropā, mūsu zemniekiem gandarījumu sniedz pēkšņais ražas iepirkuma cenu kāpums. Tikai šā iemesla dēļ tie, kas vēl nav nokūluši laukus, turpina kombainus dzīt pielijušajā zemē, atzīst Ģ.Ozols. Patlaban par lopbarības kviešiem zemniekiem sola ap 110 – 112 latu tonnā (bez PVN). Tas ir daudz vairāk nekā par pārtikas kviešiem pagājušajā gadā, kad pati augstākā cena bija 100 latu, bet pēc tam nokritās pat zem 80 latiem. Zemnieki tā arī atzīst – ja būtu pagājušā rudens cenas, kad par lopbarības kviešiem varēja dabūt knapi 50 latu, kombainu nemaz nedarbinātu. Tā vietā lauku apstrādātu un apsētu no jauna.«Lauksaimnieki priecīgi nav, bet, pateicoties cenai, varēs «izbraukt» pa nullēm un vismaz nesanāks mīnusi. Peļņa gan paliks uz lauka,» vērtē M.Dauksts. Daudzi zemnieki vasaras vidū priecājās par labiem laika apstākļiem un gaidīja kvalitatīvas rekordražas, tādējādi bija cerības izlīst no kredītiem. Taču lietainais laiks tās sagandējis. Sezona smaga, bet ar to rēķināsAugstā cena ir neliels mierinājums arī tiem, kas labību paspējuši nokult, jo tehnika grimusi slapjajā un mālainajā augsnē, tādēļ būtiski kāpis degvielas patēriņš. Arī Sesavas zemnieks Uldis Vangalis, kurš par sezonu kopumā izsakās atzinīgi, secina: ««Bišķīt» smagāka nekā citas reizes, bet sezona kā sezona.» Viņa saimniecībā «Sniedzes» savlaicīgi izdevies nokult gan rapšus, gan kviešus, taču visu iespēt termiņos nav bijis viegli: «Ļoti rēķinājām, pielāgojāmies laika apstākļiem – strādājām maiņās, labā laikā pat 24 stundas no vietas,» zemnieks atzīst, ka vasaras otrā puse saimniecībā strādājošajiem pagājusi intensīvā darbā. Kā jau visi lauksaimnieki, arī U.Vangalis uzsver, ka augkopībā «nestrādā pēc pulksteņa, nav svētku dienu, sestdienu, svētdienu». Sesavnieks teic, ka pēdējos gados bijušas saulainas vasaras, tāpēc varbūt daudzi zemnieki piemirsuši, ka lauksaimniecība ir ne tikai tāda pati nozare kā jebkurš bizness, bet tajā arī ļoti jārēķinās ar laika apstākļiem. «Nevar cerēt, ka visu laiku spīdēs saule. Jāspēj pielāgoties apstākļiem, jāpērk tehnika, jākopj meliorācijas sistēmas,» U.Vangalis ir pārliecināts, ka ar savlaicīgi paveiktu darbu mazākas raizes sagādā problēmas, no kurām nav iespējams izvairīties. Runājot par šīs sezonas ražu, U.Vangalis neslēpj, ka rapšu kūlums bijis četras un vairāk tonnu no hektāra. Ziņas par kviešiem gan vēl nav apkopotas, jo no saimniecības uz kooperatīvu «Latraps», kur nonāk «Sniedžu» raža, nav aizgādāti visi iekultie kvieši. «Būs no piecām tonnām uz augšu, varētu iekļauties sešās.» Sēja kavējas, dīgšanai par aukstu «Tagad priekšā ziemas kviešu sēja. Zeme piemirkusi, slapja, taču uz nedēļas beigām varbūt varēs sākt,» Sesavas zemnieks atzinīgi izsakās par nesen Latvijā izveidoto šķirni ‘Fredis’. Pagājušajā gadā to izmēģinājis un iekūlis pat sešarpus tonnu no hektāra, turklāt to raksturojuši ļoti labi kvalitātes rādītāji. Šoruden ‘Fredi’ viņš plāno iesēt vēl lielākās platībās, jo šī kā agrīnā šķirne ļauj secīgi saplānot citus darbus. Tā kā ‘Fredis’ jāpļauj agri, savlaicīgi optimālajā termiņā var iesēt ziemas rapšus. Ģ.Ozols no «Latraps» stāsta, ka sējas darbi kavējas, jo nevar uzbraukt uz lauka. 25. augusts bija pēdējā diena, kad sēt ziemas rapšus, bet daudzi to mēģina darīt vēl tagad un cer, ka sadīgs. Pēdējo dienu vēsā gaisa temperatūra gan šīs cerības vājina. «Zemnieki noskaņoti diezgan negatīvi. Piemēram, sēklu kodni pērk tādu, kas derēs arī vasarājiem nākampavasar, ja laukus nepaspēs apsēt.» Savukārt ziemas kviešu sēja tradicionāli tiek sākta ap 5. septembri.
