Iepriekš jau rakstīju par cirku, klaunādi un smiekliem caur asarām,
kas caurstrāvoja ne vienu vien klātesošo Jelgavas domes 26. augusta
sēdē, kad par jaunizveidotā Jelgavas Reģionālā tūrisma centra
vadītāju apstiprināja personu, kurai, kā pati atzina, nav pārāk
liela priekšstata par šo nozari un tās produktiem mūsu pilsētas
apkārtnē. Ceru, ka zemāk minētie tūrisma industrijas potenciālie
produkti ļaus jaunajai tūristu piesaistes institūcijai izkļūt no
esošā bezideju stāvokļa un uzsākt sekmīgu darbību, neļaujot
lielisku ideju – centra izveidi – pārvērst farsā.
Pirmkārt, Jelgavas apkārtne ir notikumiem bagātākā vieta 1.
pasaules kara vēsturē Latvijā, kur savas nozīmīgākās kaujas
izcīnījuši latviešu strēlnieki. Šie vēsturiskie notikumi paver
lieliskas iespējas attīstīt militāro tūrismu Jelgavas apkārtnē, gan
izstrādājot maršrutus individuālajiem tūristiem, gan sagatavojot
atbilstošus gidus. Kā centrālā šā tūrisma veida apskates objekts
jāmin Ziemassvētku kauju muzejs.Otrkārt,
pilsētā un tās apkārtnē iespējams veiksmīgi attīstīt ekotūrismu.
Proti, Jelgava ir vienīgā pilsēta Eiropā, kuras centrā atrodas
ornitoloģiskais dabas liegums un viena no retajām vietām Latvijā,
kur dzīvo savvaļas zirgi. Savukārt Jelgavas novadā – Svētes upes
lejtecē – atrodas viena no lielākajām gājputnu migrācijas atpūtas
vietām valstī, kur ik pavasari var vērot tūkstošiem putnu. Šo
informāciju nepieciešams popularizēt Latvijas medijos.Treškārt, Jelgavā ir salīdzinoši attīstīta sporta
infrastruktūra – divas ledus halles, jaunais, gandrīz jau uzceltais
Zemgales Olimpiskais centrs, Jelgavas sporta halle – kam var
piesaistīt profesionālo sportistu treniņnometnes no Skandināvijas
un Krievijas, ļaujot šo valstu sportistiem ietaupīt komandu budžetu
līdzekļus un piedāvāt treniņus lielākās un skaistākās Ziemeļeiropas
pilsētas – Rīgas – tiešā tuvumā.Ceturtkārt,
neskatoties uz pašvaldības vadības pretdarbību, Jelgavā joprojām ir
saglabājies lidlauks, kur aviācijas entuziasti sniedz tādus
interesantus pakalpojumus, kā izpletņlēkšana, vizināšana ar
nelielām lidmašīnām, motorizētiem planieriem un deltaplāniem virs
upēm bagātās Jelgavas apkārtnes. Cik daudz cilvēku par šādām
iespējām Latvijā un kaimiņos esošajā Lietuvā ir informēti?Piektkārt, Jelgava ir saldūdeņiem bagātākā pilsēta
Latvijā caur kuru tek piecas upes – Lielupe, Driksa, Svēte, Platone
un Iecava. Lai arī Jelgavā upju ir daudz, pirmā pludmale vēl tikai
top. Arī ūdens atrakciju, salīdzinot ar Ventspili, nav daudz. Kā
viens no tūrisma centra darbības virzieniem varētu būt uzņēmēju
ieinteresēšana atvērt atklāta veida akvaparku Lielupes krastā, kas
varētu piesaistīt ne vien jelgavniekus, bet arī viesus no
apkārtējām pilsētām, t.sk., no Rīgas. Par godu daudzajām pilsētas
upēm būtu lieliski arī rīkot upes svētkus, kā ietvaros uz un ap
ūdeni būtu iespējams organizēt dažādas aktivitātes, ieskaitot
Latvijas jahtu parādi Lielupē un Driksā, vienkopus pulcējot jahtu
mīļotājus gan no Jelgavas, gan Rīgas un Jūrmalas, gan Ventspils un
Liepājas, kā arī piesaistot skatītājus no visas Latvijas.Sestkārt, Reģionālais tūrisma centrs varētu sniegt
savu artavu pilsētā notiekošo svētku un festivālu projektu
attīstīšanā. Jau pašlaik kā veiksmīgi projekti jāatzīst ikgadējie
Ledus skulptūru festivāls, Smilšu skulptūru festivāls, Stādu
dienas, Piena, maizes un medus svētki. Jau iepriekš minēti
iespējamie Upes svētki, taču iespēju vēl ir daudz. Tā, piemēram,
Jelgavā ir vienīgais Latvijas džeza bigbends, bet lielākie džeza
festivāli notiek Rīgā un Saulkrastos. Kāpēc ne Jelgavā?Septītkārt, Jelgava ir Latvijas studentu
galvaspilsēta. Diemžēl vienīgais, kas par to atgādina, ir valsts
trešā lielākā augstskola, bet nekā cita nav. Liekot studentiem
Jelgavā justies īpaši, mēs varam panākt, ka modīgākie studentu
dzīves notikumi un nedēļas nogales ballītes notiek tieši Jelgavā,
kas kopā ar jaunu studentu plūsmu varētu radīt jaunas darbavietas
un nodokļu ieņēmumus. Proti, mēs varētu ņemt piemēru no Tartu un
uzstādīt studentu skulptūru, ņemt piemēru no Odesas un izveidot
mīlestības sienu, kur studenti varētu rakstīt mīlestības dzeju
saviem sirdsāķīšiem. Galu galā, kāpēc neviens no Jelgavas skvēriem
nav nosaukts Studentu vārdā (piemēram, skvērs aiz Jelgavas kultūras
nama), kur būtu iespējams izveidot „skūpstu aleju”? Galu galā
būtisku atpūsties gribošu studentu pieplūdumu pilsētai varētu
nodrošināt, panākot īpašas cenas un atlaides lielākajā daļā vietējo
pakalpojumu sniegšanas iestāžu tieši studentu auditorijai. To,
pašvaldība varētu panākt, gan izskaidrojot uzņēmējiem
priekšrocības, sniedzot studentiem atlaides, gan stimulējot šādu
rīcību, iepriekš saskaņotiem atlaižu sniedzējiem studentiem
piedāvājot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Tie visi ir
mārketinga pasākumi, kuriem vajadzīgs konkrēts virzītājs un
lobētājs pašvaldībā un pilsētā.Astotkārt,
Jelgava ir tipiska padomju arhitektūras pilsēta un tas ir pluss,
nevis mīnuss. Ja vēlamies, lai Jelgavu iekļautu ārvalstu tūristu
apmeklējuma maršrutos, ar Rastrelli projektēto Jelgavas pili un
„Academia Petrina” var izrādīties nedaudz par maz. Jelgavā ar
atbilstoši apmācītu gidu un izstrādātu maršrutu palīdzību
Rietumvalstu tūristiem būtu iespējams piedāvāt ekskursiju ar
nosaukumu „Atpakaļ padomju realitātē!”, kuras ietvaros viesi tiktu
iepazīstināti ar padomju arhitektūras „pērlēm” sākot ar 20.
gadsimta 40-tajiem gadiem un beidzot ar 80-to gadu nogales
arhitektūru. Ekskursijas laikā viesus varētu iepazīstināt gan ar
sadzīves apstākļiem Hruščova laikmeta namos, gan ar
pilsētplānošanas īpatnībām un padomju gadu sadzīves īpatnībām, kas
Padomju Savienībā nedzīvojušajiem ir īsta eksotika.Devītkārt, pilsētas vadība, šķiet, joprojām nav
novērtējusi iespējas, kādas atklāj Pārlielupes cietuma slēgšana un
tā nodošana pašvaldībai. Saglabājot vienu vai divus vecā cietuma
korpusus, iespējams, atvērt muzeju, kas būtu veltīts padomju
cietuma vēsturei, sadzīvei un leģendām. Ja neskaita Karostas
cietumu Liepājā, kas patiesībā kalpoja kā armijas virssardze,
Pārlielupes cietuma muzejs varētu kļūt par vienīgo tāda veida
muzeju Baltijas valstīs un pievilināt kā vietējos, tā arī ārvalstu
tūristus.Desmitkārt, Jelgavai ir visas
iespējas kļūt par biznesa tūrisma pilsētu. Proti, jau pašlaik Rīgā
ir dārgas viesnīcas un viesu nami, kas ekonomiski labvēlīgos gados
ir aizņemti ilgu laiku uz priekšu. Situācija varētu saasināties pēc
vairākiem gadiem, kad, paredzams būtisks nekustamā īpašuma nodokļa
pieaugums un Rīgas piedāvājums kļūs vēl dārgāks un konkurēt
mazspējīgāks. Šādos apstākļos ir būtiski pārliecināt potenciālos
investorus par budžeta klases viesnīcu būvēšanas izdevīgumu
Jelgavas pilsētā. Vēlāk tas sniegs iespēju piedāvāt naktsmītnes par
pieņemamām cenām tūristu grupām galvaspilsētas tuvumā, kā arī
uzņemt biznesa tūristus no tuvākās apkārtnes, kam Jelgavā būtu
lētāk organizēt biznesa seminārus un konferences nekā Rīgā.
Naktsmītnes vajadzīgas arī lai uzņemtu sporta treniņnometnes.Vienpadsmitkārt, Jelgavu iespējams arī definēt kā
trīs prezidentu pilsētu. Proti, ar Jelgavu saistās Latvijas
Republikas pirmo trīs prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un
Alberta Kvieša – vārdi. Ja Jāņa Čakstes piemiņa tiek turēta godā –
mums ir politiķa vārdā nosaukts bulvāris, ko plānots rekonstruēt,
un piemineklis – tad pārējie divi prezidenti ir piemirsti. Būtu
laiks par to atgādināt jelgavniekiem un pilsētas viesiem.Augstāk minētās ir tikai dažas no iespējām, kādā
virzienā iespējams attīstīt tūrismu Jelgavas pilsētā un tuvākajā
apkārtnē. Ceru, ka Jelgavas Reģionālā tūrisma centra pārstāvji, būs
spējīgi jau tuvākajā laikā ne vien apjaust, kādi potenciālie
tūrisma produkti atrodas mūsu pilsētā un tuvākajā apkārtnē, bet arī
veiksmīgi pozicionēt tos, noteikt atbilstošu mērķauditoriju, tās
sasniegšanas kanālus, realizēt daudz jauku projektu, kā rezultātā
piesaistīs Jelgavai daudz tūristu, vienlaicīgi veicinot mūsu
pilsētā uzņēmējdarbību un nodarbinātību.Ivars Jakovelspolitikas zinātnes
maģistrs
