Nekur tālu jau neesam tikuši. Kas tad ir nācis klāt, ja salīdzina ar maugļiem pirms pāris gadu tūkstošiem? Tehnika un lubeņu kaudzes. Sakiet, vai var pilnībā uzticēties, pieņemt kā savējo tādu sabiedrību, kas balstās uz ko tik alkatīgu kā zelts? Valūtu vērtība piesaistīta šim cēlmetālam, kas bijis konfliktu un vardarbības cēlonis visos laikos. Zelta drudzis diemžēl nav beidzies, un daudzi zaudē savu dzīvību un veselību mūsdienu zelta raktuvēs. Mūsu «sabiedrība» ne tikai balstās uz zeltu, bet arī pilnīgi viss ir ar to nopērkams. Kas tie par biedriem, drīzāk nāvīgākie konkurenti. Vai tiešām bizness nevarētu aprobežoties tikai ar precēm, neievelkot šajā netīrajā procesā arī pašu naudas izgudrotāju un attiecības? Diez vai kaut kas vēl nav nopirkts, pat ja mums tā nešķiet. Nesen dzirdēju, ka astoņdesmit procentu vispār nedomā, desmit procentu domā, ka «domā», bet pēdējie tiešām domā. Tāpat varam tikai naivi «domāt», ka ar visiem nemanipulē. Mums grūti iztēloties, ka varētu dzīvot pavisam citādi. Tik reti vai pat nekad iedomājamies, cik stereotipiska ir mūsu uztvere, jo kopš dzimšanas tiekam izdzenāti cauri visdažādākajām institūcijām, kas iestāda smadzenes attiecīgās kultūras kontekstā, un šo programmu automātiski pieņemam kā pareizu, jo neko citu nepazīstam. Cilvēks nespēj iztēloties ko pavisam nebijušu; pat nemāk uzzīmēt «normālu» citplanētieti, jo tam, protams, būs galva, deguns, divas acis, rokas un kājas. Gribētos cerēt, ka uz jaunradi pastāv arī citi ceļi bez apziņas paplašinātājiem un ka vienīgais veids, kā kļūt komunikabliem, nav piedzerties. Ministru prezidents stāsta, ka viņš vienkārši dara, ko liek ekonomiskā situācija. Ja vienmēr tik paklausīgi iesim astē citiem, tad būsim tie astoņdesmit, kas nedomā, bet strebj citu savārīto putru. Ja mums nav naftas, jāgudro kas oriģināls. Man neliek mieru doma, ka vajadzēja elektrības vados ielaist internetu, lai Latvija kļūtu slavena pasaulē kā viskomunikablākā un draudzīgākā valsts un piesaistītu investoru uzmanību. Jūs teiksiet, fantasts atradies! Bet, ja kāds augšāmceltos no 19. gadsimta, tad ļoti daudz kas izskatītos pilnīgi neiespējams un brīnumains. Gan diemžēl tikai tehnika, jo, kā zināms, nekur tālu jau neesam tikuši. Vairāk fantastu, Latvija!
