Samazinot finansējumu izglītībai un stingri nosakot minimālo skolēnu skaita slieksni uz vienu pedagogu, pērn slēgtas 57 skolas, vēl 84 reorganizētas. Skolotāju algas tika samazinātas par 58 procentiem, viņu rindas stipri papluinīja Valda Dombrovska («Jaunais laiks») vadītās valdības lēmums samazināt strādājošajiem pensionāriem algas par 70 procentiem, tādējādi no Jelgavas un tuvējo novadu skolām aizgāja desmitiem labu pedagogu. Šajā laikā ieviests arī sen gaidītais princips «nauda seko skolēnam», kam vajadzētu likt pašvaldībām ar skolu kvalitāti piesaistīt audzēkņus. Pagājušogad Tatjanas Koķes (ZZS) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka skolas gaitas būs jāsāk no sešu gadu vecuma, taču pēc sabiedrības protesta viļņa sasteigtais lēmums netika pieņemts. Šogad dažās skolās sešgadnieki jauno programmu apgūst eksperimentālā kārtā. Kā vērtējat politiķu padarīto izglītības jomā?
Valdis Neļķe, pensionēts skolotājs:Ja tieši pirms gada bēdīgi slaveno Pensiju likuma grozījumu un izglītības līdzekļu apcirpšanas rezultātā piepeši no mūsu Šķibes pamatskolas aizgāja astoņi jeb trešdaļa skolotāju, tad taču ar mūsu valsts varu nav kaut kas nav kārtībā. Daļai strādājošo pensionāru varbūt bija jādod vieta jaunajiem, taču aizgāja arī labi pedagogi, metodisko apvienību vadītāji. Izglītībā raksturīga šā laika iezīme ir attālinātība starp politiķiem un reālajiem darba darītājiem skolās. Pēc daudzu praktiķu atzinuma skolu programmas ir pārsātinātas ar liekām zināšanām, kas mazina skolēnu prieku mācīties. Bet vai tad politiķi skolotājus vēlas sadzirdēt? Pie varas atkal cenšas tikt «tie paši vēži citās kulītēs», nevis cilvēki, kas nāk no tautas. Andrejs Bubinduss, 4. klases skolnieces tēvs:9. Saeimas darbības laikā sanācis, ka izglītības un zinātnes ministrs nāk no «zaļajiem zemniekiem». Visu cieņu zinātniecei Tatjanai Koķei, taču kā izglītības reformatori viņu vērtēju negatīvi. Ir diskutabls jautājums par mazajām slimnīcām, bet par mazajām lauku skolām diskusiju nevar būt. Tās jāsaglabā. Ir taču zināms – ja laukos pazūd skola, pazūd arī iedzīvotāji. Garozas pamatskola, kur mācās mūsu meita, saskaņā ar reformas loģiku bija jāslēdz, taču, pateicoties Ozolnieku pašvaldībai, pedagogu kolektīvam, tā saglabājusies un sekmīgi turpina darboties.Izglītības reformas rezultātā laukos tika likvidēta vesela rinda arodskolu, un tas jau radījis situāciju, ka mums sāk trūkt speciālistu. Ja tā turpināsies, tad Latvijā strādās turki?! Izglītībā ar reformām un dažādām novitātēm jābūt ļoti uzmanīgiem. Citādi mēs varam pazaudēt tradicionālo un pozitīvo, ko esam mantojuši. Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors:Gribētos, lai politiķi profesionālajos izglītības jautājumos jaucas pēc iespējas mazāk. Piemēram, nesenā «fiksā ideja» par Bībeles mācību skolās. Pirmkārt, kā rāda statistika, ar šādu reliģisku pārliecību ir tautas mazākums – apmēram trešdaļa. Otrkārt, jaunu priekšmetu skolu programmā var iekļaut tikai tad, ja kaut ko paņem nost no vecajiem – matemātikas, latviešu valodas un tā tālāk. Zināms, ka pirmklasniekam drīkst būt ne vairāk par 20, bet vidusskolēnam – ne vairāk par 36 mācību stundām nedēļā. Darba nedēļa nav bezizmēra, un, salīdzinot ar Rietumeiropu, mūsu programmas ir ļoti smagas, piesātinātas, neviens mācību priekšmetu skolotājs neatteiksies no stundām par labu kādam jaunam mācību priekšmetam. Izglītības ministrija ir pilna ar speciālistiem, tur ir konsultatīvās un direktoru padomes, kas par šādiem jautājumiem var kompetenti spriest.
