«Kā aizbraukt līdz pilij?» ar vilciena pasažieru plūsmu nonākusi stacijas autobusu pieturā, jautā kāda kundze. Pēc iegūtās informācijas samērojusi gaidāmā brauciena garumu ar savam brīvdienu intereses objektam atvēlēto laiku, nejaušā sarunbiedre tomēr izlemj Zemgales prospektu un Akadēmijas ielu pieveikt kājām. Pēc kāda laiciņa garāmbraucot pamanu viņu iepretim pareizticīgo baznīcai ar fotoaparātu rokā. Dažus soļus tālāk «knipsētājs» jau pavērsts pret katoļu baznīcas torni, un pēc tam acīmredzot skatienam atklāsies restaurētā Academia Petrina jeb Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja ēka. Ceļa turpinājumā bez ievērības noteikti nepaliks Jāņa Čakstes piemineklis, un turpat jau arī gaišās krāsās izceltais Trīsvienības baznīcas tornis. Būtu novembra beigas, viešņa, iespējams, ielūkotos torņa telpās nesen iekārtotajā Tūrisma informācijas centrā, lai uzzinātu, ko vēl interesantu un neredzētu mūsu pilsēta piedāvā. Taču durvis vēl ciet, un viņa dosies patiltes tuneļa virzienā, lai nonāktu Pils parkā…Jūties kā mājās! – parasti aicinām retāku ciemiņu. Protams, nesagaidot, ka viņš tūlīt iezvelsies atpūtas krēslā, liks kājas uz galda un ieslēgs televizoru, kā varbūt mājās to radis. Lielākoties abām pusēm skaidrs, ka šajos viesmīlības formulas vārdos ietērpta labvēlības zīme. Esat laipni gaidīti! – šo zīmi mūsu attieksmē cer ieraudzīt ap desmit tūkstoši jaunu cilvēku – studenti un vidējo mācību iestāžu audzēkņi, kas ik septembri Jelgavā ierodas kā savās otrajās mājās. Un lielā mērā no mums, jelgavniekiem, būs atkarīgs, ar kādu pietāti, cik atvērtām acīm un sirdi viņi ielūkosies mūsu pilsētā.
