Vidzemes augstskolas studente Laura Žukovska (22) pēta sava Ozolnieku novada tūrisma attīstības iespējas. Tādu esot daudz, tikai par maz popularizētas.
«Šajā vasarā man bija tikai divas brīvas dienas, kad atļāvos pagulēt pie jūras. Tas ir liels izaicinājums, ja esi pieradis pie noteikta dienas režīma,» dzirkstī Laura Žukovska, kuras balsī, par spīti aizņemtībai un mūžam darāmajiem darbiem, nemana noguruma pēdas. Iespējams, tāpēc, ka Laura iemācījusies svērt un dalīt savu enerģiju lietām, kurām, viņasprāt, ir nozīme. «Esmu sapratusi, ka jāuzlabo dzīves kvalitāte vietā, kur tu dzīvo un kur ir tavi tuvākie cilvēki. No otras puses – pašuzupurēšanās sindroms jāslāpē, jo nav jēgas vilkt aiz matiem ārā tos, kuri paši grib sēdēt bedrē. Ja vēlies pilnvērtīgu dzīvi, ir jāatrod laiks arī sev. Pie šīs atziņas nācu četrus gadus,» viņa secina.Apzināti teju simts potenciālo tūrisma objektuLauras Žukovskas šīs vasaras lielais darbs, kas aizsākās pērnā gada novembrī, bija Ozolnieku novada tūrisma resursu un infrastruktūras analīze, ko viņa pētīja Vidzemes augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes gada projektā. «Tā ir mana nostāja – augstskolā iegūtās zināšanas jāatdod vietai, no kuras esi nācis. Turklāt tūrisms ir mana sirdslieta, tāpēc arī gāju uz tālo Valmieru mācīties,» stāsta jauniete, kura dzimusi un augusi Cenu pagastā. Viņa teic, ka Ozolnieku novadam nav sava tūrisma speciālista un nav veikti pētījumi, kas būtu tieši vērsti uz novadu: «Ir darbi, kuros analizēti bijušā Jelgavas rajona pagasti vai konkrētas tūrisma idejas, piemēram, Uģis Narvils izstrādājis bakalaura darbu par Branku ciemu un radījis arī mājas lapu www.brankas.tk ar apjomīgu, kvalitatīvu informāciju, par ko viņam jāsaka liels paldies. Darbojas Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada tūrisma informācijas centri, bet dziļākas izpētes pietrūkst.» Darbā Laura apzinājusi 95 tūrisma objektus, tikusies ar to īpašniekiem, pārrunājusi viņu nākotnes plānus, jo ne visi vēlas attīstīt šo jomu un ielaist savā īpašumā ceļotājus. Novērtējot, cik liela ir objekta pievilcība un iespējas uzņemt apmeklētājus, par visperspektīvākajām atzītas desmit vietas, kuras, Laurasprāt, būtu vērts pielāgot un popularizēt. Piemēram, Lielupes labais krasts, kur atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi, a/s «Lode» Ānes cehs, kura speciālisti var parādīt, kā tiek apstrādāts māls, Augsburgas ticības apliecības Ozolnieku luterāņu draudze, kādas Latvijā ir vien astoņas, Jelgavas – Rīgas vecais ceļš ar senām mājām un Brīvības cīņu vietām, Vareļu piemineklis Latvijas Kara skolas 14 kritušajiem kadetiem un citi.Grib atrast Garozas pilskalnuŠovasar Laura bija devusies arī pilskalna meklējumos. «Laika gaitā mainījusies politiskā iekārta, notikušas administratīvi teritoriālās reformas un Garozas pilskalns aizmirsts. Taču savulaik tur veikti pat arheoloģiskie izrakumi. Sazinājos ar garoznieku bijušo ģeogrāfijas skolotāju Āriju Strautnieku, kurš agrāk veda bērnus ekskursijā uz šo vietu, un devāmies meklēt, tomēr mūs patraucēja nelabvēlīgie laikapstākļi. Pilskalns tagad atrodas Iecavas novada teritorijā,» stāsta Laura, kura par pašsaprotamu uzskata arī savu sakņu apzināšanos. «Jo vairāk iedziļinos vēstures jautājumos, jo vairāk domubiedru atrodu. Īpaši jauniešu vidū – kāds dzirdējis vecmāmiņas stāstu, citam ir senas bildes. Mums nav tādas tradīcijas, bet vēsturi vajadzētu sākt mācīt, sākot no savas ģimenes. Piemēram, izpētīt ciltskoku, lai saprastu, no kurienes tu nāc un kāpēc tev ir tāds uzvārds. Tāpat, ja katrā skolā būtu novadpētniecības muzejs vai jauno gidu skola, tas aizrautu arī bērnu vecākus,» pārliecināta tūrisma studente.Nevalstiskā darbošanās, labs kino un teātrisAktīva rosīšanās un vēlme paust savu nostāju Laurā veidojusies agri un pamatīgi. «Esmu lauku bērns. Ģimenei bija sava saimniecība, tāpēc jau bērnībā iemīļoju dabu un visu, kas dabisks, audzis brīvā un skaistā vidē. Pirmā saskaršanās ar civilizāciju tās plašākā izpratnē man bija bērnudārzā, kurā gāju gadu, lai sagatavotos skolai. Ozolnieku vidusskolā tiku iesaistīta skolēnu pašpārvaldē, tad darbojos Jelgavas rajona Skolēnu domē, kas vēlāk pārtapa biedrībā «Post Scriptum». Tas bija pirmais grūdiens, kad sapratu, kas ir projekti, neformālā izglītība, pasākumu organizēšana. Tā nevalstiskā darbošanās iepatikās, jo gribas palīdzēt cilvēkiem,» stāsta Laura, kura mācījusies arī Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas novirziena klasē, darbojusies jauniešu biedrībā «Kovārnis» un drīz pēc vidusskolas nodibinājusi biedrību «Cepums». «Sākumā plāni bija milzīgi, īstenojām arī projektus, piemēram, uzņēmām filmu par astoņām dažādām minoritātēm Zemgalē. Tā bija vienreizēja pieredze, jo cilvēki ļāva ienākt savās mājās, kopīgi gatavot ēst un svinēt svētkus. Tomēr beigās esam sašaurinājuši darbības teritoriju līdz vietai, kur dzīvojam, – Ozolnieku novadam,» stāsta jauniete. Viņai pašsaprotami šķiet arī lasīt avīzes, klausīties radio, iesaistīties vēlēšanu komisijā, apmeklēt sabiedriskās apspriešanas un domes sēdes, jo tās ir atklātas. «Skumji, ka cilvēkus lielākoties neinteresē lēmumi, kas tiek pieņemti pašvaldībās,» secina Laura. Viņa gan politikā iesaistīties vēl neplāno, jo «vispirms jāravē dobe, kuru pārzini». Laura brīvajā laikā apmeklē kino un teātri, dod priekšroku lasāmvielai par cilvēku dzīvesstāstiem, ceļojumu pieredzi un vēsturi. Viņa ir veģetāriete. «Man nepatīk, ja cilvēki izsaka viedokļus par tēmām, ko viņi nepārzina. Tāpēc aicinu ikvienu aktīvi pētīt un pašam izdarīt secinājumus, kas viņa dzīvē der un kas ne!» teic Laura. ViedoklisUldis Gāle, Ozolnieku novada izglītības speciālists Par Lauru Žukovsku varu teikt tikai tos labākos vārdus. Viņa ir ļoti uzņēmīga, mērķtiecīga, kompetenta meitene, ar kuru kopā esam strādājuši dažādos projektos. Piemēram, viņas dibinātā biedrība «Cepums» uzvarēja projektu konkursā, kas deva iespēju novada jauniešiem iepazīties ar pašvaldības darbu, kultūras un izglītības iestādēm, lai viņi varētu piedalīties novada attīstībā. Laura šos jauniešus savāca, kā arī kopā ar viņiem veica iedzīvotāju aptauju par dzīvi novadā. Liels prieks, ka nesen tika apstiprināts Lauras projekts par jauniešu centra izveidi Ānē. Gribētu viņai novēlēt, lai nepazūd jaunības maksimālisms un ticība labajam, saskaroties ar mūsu, pieaugušo, pasauli!
