Sestdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns
weather-icon
+7° C, vējš 0.89 m/s, A vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Plēsēji – veselīgāki, medniekiem vairāk darba

Kurzemes pusē jau sākusies un pakāpeniski uz valsts austrumu pusi virzās meža dzīvnieku vakcinācijas akcija pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana Latvijas mežos turpināsies līdz 8. oktobrim. Plēsēju skaita regulēšana jāuzņemas medniekiem. Vakcīnu izvietošanu pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pasūtījuma veic mazās aviācijas lidmašīnas. PVD šo akciju divas reizes gadā, pavasarī un rudenī, rīko kopš 2005. gada.  Stingri brīdina neaiztiktMeža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturoša vakcīna «Fuchsoral», kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. To izvieto vienmērīgi no 20 līdz 25 vakcīnām uz kvadrātkilometru apdzīvotu vietu tuvumā. PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu – brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti –, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki tad sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar to (briketes iekšpusē tā ir šķidra) un tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par to informēt un brīdināt arī bērnus.Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka veselība, kurš to būs apēdis, apdraudēta netiks.Vakcīna izstrādāta īpaši lap­sām un jenotsuņiem, savukārt par mājas dzīvnieku vakcinēšanu jārūpējas to saimniekiem, reizi gadā vakcinējot pret trakumsērgu savu suni vai kaķi.Trešdaļa saimniecību nepotēMājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais slimības profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija. Taču PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm, saimnieki suņus un kaķus nebija potējuši.Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. PVD 2010. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada šo pašu periodu, samazinājies par 70 procentiem. Savukārt, salīdzinot ar 2005. gadu, kad PVD sāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, šīs slimības gadījumu skaits samazinājies septiņas reizes. 2005. gadā tika konstatēts 421 dzīvnieku saslimšanas gadījums, 2009. gadā to bijis 69, bet 2010. gada septiņos mēnešos – 15. Lielākā daļa no saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki – pārsvarā lapsas un jenotsuņi.Ieteic rīkot īpašas lapsu medībasRedzot uz auto ceļiem daudzos sabrauktos dzīvniekus, šķiet, ka lapsu un jenotsuņu skaits ir visai prāvs. Dzirdēti arī mednieku viedokļi, ka trakumsērga veikusi dabisko atlasi, bet tagad plēsēju skaits vairojas.  Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris Gunārs Freimanis, kurš atbildīgs arī par medību saimniecību, vērtē, ka lapsu un jenotsuņu skaits, vismaz Kurzemē, ir visai stabils un piecu gadu laikā kopš vakcinācijas sākuma kopumā nav palielinājies. «Protams, dažās vietās plēsēju var būt vairāk. Cilvēki spriež pēc tā, ko patlaban redz – lapsas ved mācībā šāgada metienu, tāpēc šķiet, ka to ir daudz. Drīz vien to skaits stabilizēsies,» viņš uzskata. Kuldīgas un Saldus pusē vairāki mednieku klubi oktobrī un novembrī rīkošot medību seminārus, lai samazinātu lapsu un jenotsuņu skaitu. Medību speciālists iesaka visiem mednieku kolektīviem savos plānos iekļaut arī īpašas lapsu medības ar dzinējiem. «Tikai medījot iespējams samazināt plēsēju kaitu. Jenotsuņi kā mūsu faunai sveši būtu bez žēlastības izskaužami, sevišķi tādēļ, ka tie paši slimo ar kašķi un izplata to citu meža iemītnieku vidū,» teic speciālists.Kopš kažokādām vairs nav noieta, mednieki neesot ieinteresēti plēsējus šaut. «Cik nav dzirdēts, ka mednieki stāsta: sēdēju uz buku vai briedi, lapsa visu laiku riņķī vandījās, bet neiešu jau izjaukt medības,» piemin G.Freimanis.Vakcinēšanas kampaņu pret trakumsērgu inženieris vērtē atzinīgi. «To taču var apēst arī vilki, mežacūkas un āpši, tādējādi pasargājoties no sērgas.» Viņš norāda, ka zināmu laiku pēc vakcīnas izkaisīšanas PVD atkal noteiks pārbaudāmo lapsu un jenotsuņu skaitu un par to piegādi medniekiem samaksās. Iepriekšējās vakcīnas iedarbības pārbaudei par katru plēsēju maksāti deviņi lati.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.