Šodien Zemgales apgabaltiesa sāka skatīt lietu, kurā SIA «Vedgas» prasa atzīt, ka Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē sešas daudzdzīvokļu mājas ar 108 dzīvokļiem ir firmas īpašums. Tā arī nesākot šo lietu skatīt pēc būtības, to līdz janvārim nācās atlikt vairāku iemeslu dēļ – tiesvedībā iesaistītā «Parex banka» pieprasīja, lai «Vedgas» sagādā virkni pierādījumu, bet Privatizācijas aģentūra iesniedza pretprasību, lūdzot mājas atzīt par bezsaimnieka mantu, ko drīkst privatizēt iedzīvotāji.
SIA «Vedgas» Zemgales apgabaltiesā vērsusies laikā, kad vairums no sešu māju 280 iedzīvotājiem vairs nav bijuši mierā, ka «Vedgas» sevi uzskata par daudzdzīvokļu nama īpašnieci. Līdz šim dzīvokļos mītošie firmai maksājuši ne tikai par māju apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet arī «Vedgas» noteikto īres maksu. Pēdējā gadā tā uzkāpusi līdz 50 santīmiem par katru dzīvokļa kvadrātmetru. «Vedgas» sevi uzskata par māju īpašnieci, jo tā savulaik – 1995. gadā – noslēgusi cesijas līgumu ar «Parex banku». Kā redzams «Ziņu» rīcībā esošajā dokumentā, to parakstījis SIA «Vedgas» īpašnieks Agris Špers un toreizējais «Parex bankas» līdzīpašnieks Valērijs Kargins. Saskaņā ar šo dokumentu «Vedgas» pārņēmušas nu jau likvidētās paju sabiedrības «Staļģene» saistības, kas pret «Parex banku» esot bijušas nepilnu 715 tūkstošu latu apmērā. Māju iedzīvotāji domā, ka tik vērtīgās ķīlas lielākā daļa bijusi sešas mājas. Interesanti, ka cesijas līgumā figurē vēl kāda firma – «Julav Limited», kas, visdrīzāk, ir ārzonas un jau pirms vairākiem gadiem likvidēta. Tiesa apņēmusies atšķetināt, kas, kam un ko īsti bijis parādā. Līdz ar šo parādu «Vedgas» no paju sabiedrības esot pārņēmusi arī daudzdzīvokļu mājas, tādēļ uzskata sevi par šo namu saimnieci. Savukārt mājās dzīvojošie dzīvokļus līdz šim nav varējuši privatizēt, jo firma tādiem nodomiem likusi dažādus šķēršļus. Prasību tiesā «Vedgas» cēlusi pret Latvijas valsti Privatizācijas aģentūras personā. Firma prasa tiesu atzīt, ka mājas pieder tai, nevis ir bezsaimnieka manta un līdz ar to valsts īpašums. SIA «Vedgas» pārstāve Gunta Špera uz sēdi trešdien ieradās bez advokāta. Tas bija iemesls, kādēļ viņa pirmā lūdza tiesu atlikt lietas skatīšanu. Viņa skaidroja, ka 20. augustā esot atsaukusi pilnvaru advokātei Brigitai Miķelsonei, bet citu juristu pusmēneša laikā neesot paspējusi nolīgt. «Lieta ir sarežģīta, tāpēc man nepieciešama juridiska palīdzība,» sacīja G.Špera. Atlikt tiesas sēdi lūdza arī šajā lietā uzaicinātā «Parex bankas» pārstāve Olga Laidinena. Viņa uzsvēra, ka banka par minēto cesijas līgumu neko nezina, tās arhīvos šāda dokumenta nav. Tādēļ banka lūdza, lai līdz nākamajai sēdei tiktu sagatavotas vairāku dokumentu oriģinālu kopijas – cesijas līgums, 1994. gada 30. septembrī parakstīts aizdevuma līgums, dokuments, kas apstiprina «Vedgas» veiktās parāda piedziņas darbības, kā arī apliecinājumu tam, ka firma šo parādu atmaksājusi. ««Parex bankai» pastāv šaubas par šī darījuma (cesijas līgums – red.) tiesisko pamatojumu,» tiesā sacīja O.Laidinena. Viņa uzsvēra, ka bankai par šo darījumu arhīvā nav neviens dokuments. Privatizācijas aģentūras pārstāve tiesu lūdza atzīt visas mājas par bezsaimnieka mantu, kas piekritīga valstij. Savukārt valsts pienākums būtu mājas nodot pašvaldībai, kas savukārt tās ļauj privatizēt dzīvokļos mītošajiem. Par spīti G.Šperas iebildumiem, ko gan viņa solījās pamatot pēc jaunā advokāta sameklēšanas, tiesa nolēma, ka šajā lietā pieaicinās arī trešo dalībnieku – Jelgavas novada pašvaldību. G.Špera nepiekrita arī «Parex bankas» lūgumam, ka jāsagādā virkne arhīva dokumentu, taču tiesa viņas iebildes neņēma vērā. Tāpat tiesa uzklausīja pašvaldības lūgumu, ka kopā ar jautājumu par māju īpašumtiesībām tiesai arī jānolemj, kam īsti pieder zeme zem ēkām. To savulaik Jaunsvirlaukas pagasta vadība ļāvusi iegūt firmai «Vedgas», bet novads pieņēmis lēmumu atcelt 2002. gada lēmumu un vērsties tiesā, lai atjaunotu situāciju, kāda tā bija 2002. gadā, proti, zeme pieder pašvaldībai. Domes jurists Dzintars Lagzdiņš uzskata, ka Jaunsvirlaukas pašvaldība nedrīkstēja tādu lēmumu pieņemt pat tad, ja «Vedgas» tai uzrādīja mistisko cesijas līgumu, kas it kā tai nodod dzīvojamās mājas. Jurists tiesai apgalvoja, ka pašvaldības rīcībā ir vairāki fakti, kas ļauj uzskatīt – cesijas līgums nemaz nevarēja tikt noslēgts. Dz.Lagzdiņš pieļauj, ka šis dokuments ir fiktīvs. Tiesa šo lietu turpinās skatīt 19. janvārī. Pēc tiesneses Regīnas Knabes teiktā noprotams, ka šī tiesvedība būs ilgstoša un sarežģīta.Patlaban novada juristi staļģeniekus rosina neielaisties nekādās darīšanās ar SIA «Vedgas». Kopš vasaras par namu apsaimniekotāju pašvaldība iecēlusi pašu kapitālsabiedrību «Staļģenes komunālais dienests». Tādu lēmumu «Vedgas» apstrīdēja administratīvajā tiesā, tomēr tā augustā lēma, ka novadam bija tiesības noteikt citu apsaimniekotāju.Novads ir pārliecināts, ka tiesa mājas atzīst par valsts īpašumu, tādējādi iedzīvotāji agri vai vēlu varēs savus dzīvokļus privatizēt. Viņi ar laiku varētu celt prasību arī pret SIA «Vedgas», lai piedzītu īres maksu, ko 16 gadu garumā firma, iespējams, nelikumīgi iekasējusi no iedzīvotājiem.
