Uz savu darinājumu izlikšanu publiskai apskatei sasparojušās trīs Jelgavas novada Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS), kuru kopējo izstādi trešdien atklāja Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.
Līvbērzes pagasta «Līve» (vadītāja Ligita Ozolniece), Glūdas pagasta TLMS «Nākotne» (vadītāja L.Ozolniece) un Jaunsvirlaukas pagasta TLMS «Staļģene» (vadītāja Rita Sidraba) krāšņos audumus un citus rokdarbnieku darinājumus Ģ.Eliasa muzejā varēs skatīt līdz 10.oktobrim, bet ceturtdien pulksten 15 muzejā atklās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kvalifikācijas darbu izstādi «Pilsēta 2020».Visas trīs lietišķās mākslas kopas šajā jomā nav iesācējas, un tas ir gluži pašsaprotami, ja atceramies, ka godpilno «Tautas» nosaukumu savulaik piešķīra tikai pašiem labākajiem amatiermākslas kolektīviem attiecīgajā nozarē. Līvbērzes pagasta «Līve» Ritas Harlinskas vadībā savu darbību sākusi 1978.gadā, nedaudz vecāka ir «Nākotne», kas, skolotājas Zentas Gulbes vadīta, sāka darboties 1972.gadā.Tagad abas TLMS vada Tautas daiļamata meistare (arī šo goda nosaukumu piešķir par īpašiem nopelniem) LLU Izglītības un mājsaimniecības institūta lektore Ligita Ozolniece. Trīsdesmit astoto darbības gadu sākušas arī Jaunsvirlaukas pagasta audējas, kuras apvienojušās Ritas Sidrabas vadītajā TLMS «Staļģene».Jaunsvirlaukas audējas ar pagasta atbalstu aizņēmušas kādu dzīvokli vienā no blokmājām Staļģenes centrā. «Regulāri uz šejieni nāk divpadsmit rokdarbnieces,» stāsta studijas vadītāja R.Sidraba un nosauc Janīnu Jurgilēviču, Ritu Indrikovu, Emīliju Rozi, Loniju Vēdzeli, Leontīni Dambrāni. Ludmilu Padoļsku, Ivetu Stundiņu, Austru Nasteviču, Antru Locu, Guntu Saulāju, Inesi Saulāju un Anniju Sargunu.Ziemā, kad lauku darbu mazāk, apmeklētība lielāka. Vasarā prioritāte laukam un dārzam, bet izstādei muzejā audējas gatavojas nopietni. Rokdarbnieku pulkā vīriešu neesot, toties istabas stūrī blakus stellēm iekārtojies kāds (tiesa, manekenam piederošs) stāvs, tērpts etnogrāfiski precīzā (izmantoti Latvijas Vēstures muzeja fondu materiāli) Zemgales novada Vecsvirlaukas ģērbā. Vīrs ar visu ģērbu, kas tapis kā turpinājums Nīderlandes fonda finansētā projekta laikā 2009. gadā darinātajam Vecsvirlaukas sievas tērpam, no rītdienas būs skatāms arī izstādē Jelgavas muzejā.«Nu mums ir vīrs un sieva, pienākusi kārta bērniem,» joko tērpu darinātājas, tomēr pēc to balsīs jaušamās apņēmības var secināt, ka etnogrāfiska Svirlaukas puisīša un meitenītes «nākšana pasaulē» nemaz nav tik neiespējama.Pašu darināts tautas tērps esot arī katrai lietišķās mākslas studijas dalībniecei, un ļoti iespējams, ka uz izstādes atklāšanu Staļģenes sievas un meitas ieradīsies pašaustos novadam vēsturiski atbilstošos rakstos.Arī Jaunsvirlaukas pagastam ir savs neliels vēstures muzejs, un pa tērpu komplektam izgatavots arī tam. Uz savu darinājumu parādīšanu audējas nav mudināmas. Šajā gadā vien staļģenieces bijušas vienpadsmit dažādos pasākumos, ieskaitot arī viesošanos Ziemeļlietuvas amatnieku projektā un folkloras festivālā «Baltica» Tallinā.Īpašs notikums pavasarī bija dalība «Tradicionālo prasmju skolā 2010», kad tepat Staļģenes studijā jebkurš interesents varēja mēģināt apgūt salmu siensegu aušanas māku. Pati aušana jau ir tikai procesa nobeigums, pirms tam jāsavāc materiāls un jāveic sagatavošanas darbi – velku uzvilkšana, nītīšana, šķietošana.«Ja ir astoņas paminas un astoņas nīšu kārtas, tad jāpiesien 64 punktos,» šo audējām tik vienkāršo patiesību «Ziņām» skaidro pieredzējušās rokdarbnieces.«Savā pagastā kaut nelielā izstādē par padarīto atskaitāmies katru pavasari, braucam arī uz valsts mēroga izstādēm, bet Jelgavā gan nekas sen nebija rādīts,» Staļģenes meistares priecājas par radušos izdevību savus darbus parādīt novada centrā.
