Lapskalna ielā gadus divdesmit nedzird agrāko linu fabrikas dunoņu, simts gadu vecā lielā korpusa logi ir tukši. Taču ārējais klusums ir mānīgs. Aiz sētas tagadējā uzņēmumā «Larelini» turpinās ražošana un patlaban ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību tiek meklēti jauni darbinieki.
Kaut arī bezdarbs Jelgavā nav mazs, piecpadsmit minūtēs, ko «Ziņas» pavadīja fabrikas caurlaides telpā, par darbu pajautāt ienāca tikai viena gadus četrdesmit veca sieviete. Viņa patlaban esot simtlatnieku stipendiātos, bet agrāk jaunībā linu fabrikā bijusi mācekle. Tagad varētu atgriezties, taču ne slapjajā vērptuvē, kur darba apstākļi esot par smagu. Saņēmusi no sarga darba meklētāju kladi, sieviete ierakstīja tajā savu vārdu un adresi. «Larelinos» strādā ap simt darbinieku. Uzņēmuma prezidents Valērijs Lukašenoks teic, ka patlaban varētu pieņemt darbā vismaz trīsdesmit, četrdesmit. Rosība tā saukto mājas tekstilizstrādājumu tirgū esot manāmi augusi. «Tā kā padomju laikos, kad fabrikā dūca divsimt aušanas stelles, šķiet, vairs nebūs nekad. Lielos pasūtījumus mūsdienās paņem ķīnieši, «Larelinu» produkcijas niša ir mazas, specifiskas partijas un ātra piegāde,» stāsta V.Lukašenoks. Krīzes dēļ atgriezās aizgājušiePirms gada viņš «Ziņām» stāstīja, ka ekonomiskās krīze iespaidā uzņēmumā atgriezušies zaudētie darbinieki, kas bija aizgājuši strādāt uz lielveikaliem un citām labāk apmaksātām vietām, un ka tagad fabrika var attīstīties. Šodien V.Lukašenoks atzīst, ka krīze tomēr iecirta pamatīgu robu tekstilpreču tirgū un pagājušais gads nav bijis viegls. Auga nodokļu parādi, ziemā darbiniekiem bija aizkavētas algas, tādēļ maijā uzņēmums pēc savas iniciatīvas sāka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Vērptuve vairs nav tik mitraTaču augustā tekstilpreču tirgus esot strauji palielinājies. V.Lukašenoks atzīst, ka krīzes laikā fabrikā audzis strādnieku apzinīgums. Taču jaunatnācējam esot jārēķinās, ka otrajā darba dienā normu diez vai spēšot izpildīt. Darbs neesot viegls, kaut arī, piemēram, mitrā vērptuve, kas agrāk atradās fabrikas vecajā korpusā, tagad izvietota citās telpās ar labāku ventilāciju. Patlaban linu vērpējs, kas ir viena no svarīgākajām profesijām šajā ražošanas ciklā, par normu saņemot 330 latu mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). «Larelinu» tehnoloģe Tatjana Krivonosova, kas šajā uzņēmumā strādā vairāk nekā trīsdesmit gadu, teic: «Lēni jau mēs attīstāmies, taču strādājam ar cerību, ka veiksies arvien labāk.» VIEDOKLISNauris Durevskis, «Larelini» maksātnespējas administrators «Larelinu» ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process nozīmē, ka divos gados uzņēmumam jādzēš savas saistības kreditoriem. Process attīstās labi, pat apsteidzot parādu nomaksas grafiku.
