Apgabaltiesā sāktā tiesvedība, kurā SIA «Vedgas» prasa atzīt, ka Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē sešas daudzdzīvokļu mājas ar 108 dzīvokļiem ir firmas īpašums, pagaidām necik tālu nav tikusi. Lietā iesaistītā «Parex banka», ar kuru noslēgtais cesijas līgums firmai ļaujot justies kā māju saimniecei, apgalvo – par tādu dokumentu neko nezina, savukārt Privatizācijas aģentūra iesniegusi pretprasību, tiesu lūdzot mājas atzīt par bezsaimnieka mantu, ko drīkst privatizēt iedzīvotāji.
SIA «Vedgas» tiesā vērsusies laikā, kad vairums no sešu māju 280 iedzīvotājiem vairs nav mierā, ka «Vedgas» sevi uzskata par daudzdzīvokļu nama īpašnieci. Līdz šim dzīvokļos mītošie firmai maksājuši ne tikai par māju apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet arī «Vedgas» noteikto īres maksu. Pēdējā gadā tā uzkāpusi līdz 50 santīmiem par katru dzīvokļa kvadrātmetru. «Vedgas» sevi uzskata par māju īpašnieci, jo tā savulaik – 1995. gadā – noslēgusi cesijas līgumu ar «Parex banku». Kā redzams «Ziņu» rīcībā esošajā dokumentā, to parakstījis SIA «Vedgas» īpašnieks Agris Špers un toreizējais «Parex bankas» līdzīpašnieks Valērijs Kargins. Saskaņā ar šo dokumentu «Vedgas» pārņēmusi nu jau likvidētās paju sabiedrības «Staļģene» saistības, kas pret «Parex banku» bijušas nepilnu 715 tūkstošu latu apmērā. Iedzīvotāji domā, ka tik vērtīgās ķīlas lielākā daļa bijusi sešas mājas. Interesanti, ka cesijas līgumā figurē vēl kāda firma – «Julav Limited» –, kas, ticamākais, ir ārzonas un jau pirms vairākiem gadiem likvidēta. Tiesa apņēmusies atšķetināt, kas, kam un ko īsti bijis parādā. Līdz ar šo parādu «Vedgas» no paju sabiedrības esot pārņēmusi arī daudzdzīvokļu mājas, tādēļ uzskata sevi par šo namu saimnieci. Savukārt mājās dzīvojošie dzīvokļus līdz šim nav varējuši privatizēt, jo firma tādiem nodomiem likusi dažādus šķēršļus. «Parex bankas» pārstāve Olga Laidinena uzsvēra, ka banka par minēto cesijas līgumu neko nezina, tās arhīvos šāda dokumenta nav. Tādēļ banka lūdza, lai līdz nākamajai sēdei tiktu sagatavotas vairāku dokumentu oriģinālu kopijas – cesijas līgums, dokuments, kas apstiprina «Vedgas» veiktās parāda piedziņas darbības –, kā arī apliecinājums, ka firma šo parādu atmaksājusi. ««Parex bankai» pastāv šaubas par šā darījuma (cesijas līgums – red.) tiesisko pamatojumu,» tiesā sacīja O.Laidinena. Tiesa uzklausīja pašvaldības lūgumu, ka kopā ar jautājumu par māju īpašumtiesībām tiesai arī jānolemj, kam īsti pieder zeme zem ēkām. To savulaik Jaunsvirlaukas pagasta vadība ļāvusi iegūt firmai «Vedgas», bet novads pieņēmis lēmumu atcelt 2002. gada lēmumu un vērsties tiesā, lai atjaunotu situāciju, kāda tā bija 2002. gadā, proti, zeme pieder pašvaldībai. Domes jurists Dzintars Lagzdiņš tiesai apgalvoja, ka pašvaldības rīcībā ir vairāki fakti, kas ļauj uzskatīt – cesijas līgums nemaz nevarēja tikt noslēgts. Dz.Lagzdiņš pieļauj, ka šis dokuments ir fiktīvs. Tiesa šo lietu turpinās skatīt 19. janvārī. Pēc tiesneses Regīnas Knabes teiktā noprotams, ka tiesvedība būs ilgstoša un sarežģīta.Patlaban novada juristi staļģeniekus rosina neielaisties nekādās darīšanās ar SIA «Vedgas». Kopš vasaras par namu apsaimniekotāju pašvaldība iecēlusi pašu kapitālsabiedrību «Staļģenes komunālais dienests». Tādu lēmumu «Vedgas» apstrīdēja administratīvajā tiesā, tomēr tā augustā lēma, ka novadam bija tiesības noteikt citu apsaimniekotāju.Novads ir pārliecināts, ka tiesa mājas atzīs par valsts īpašumu, tādējādi iedzīvotāji agri vai vēlu varēs savus dzīvokļus privatizēt. Viņi ar laiku varētu celt prasību arī pret SIA «Vedgas», lai piedzītu īres maksu, ko 16 gadu garumā firma, iespējams, nelikumīgi iekasējusi no iedzīvotājiem.
