Dzejas dienās Rīgā nenotiks tradicionālais lielais pasākums Esplanādē, bet dzejas cienītāji pie Raiņa pieminekļa Jelgavā gaidīti rīt pulksten 15.
Jau vairākus gadus tikšanās pie Raiņa pieminekļa Rīgā vairs nav Dzejas dienu centrālais pasākums. Vispirms uz vakarpusi tika pārcelts sākuma laiks, lai klausītāju pamatmasu neveidotu skolotāju piespiedu kārtā atvesti skolēni, bet šogad pulcēšanās Esplanādē nenotiks nemaz.Ne visi dzejnieki ir miruši«Vai mūzika ir vajadzīga? Un glezna?» uz vaicājumu, vai vispār dzeja šobrīd kādam ir nepieciešama, dzejnieks Eduards Aivars atbild ar pretjautājumu. «Ko nozīmē «piespiedu kārtā» vai «obligāts» – uz stundām taču arī ir jāiet!» E.Aivars iekarst. Pasākums, uz kuru skolotāja var aizvest bērnus un par kuru nav jāmaksā, – vai tad tas ir kas slikts? «Dzejas stundu Rīgā pie Raiņa pieminekļa tomēr nevajadzēja atcelt,» prāto E.Aivars. «Vai tad skolēni nav pelnījuši redzēt dzīvus dzejas rakstītājus?» Citādi dažs labs varot nodomāt, ka visi īstie dzejnieki ir miruši. (E.Aivars pieredzējis gadījumus, kad saskarsme ar dzīvu dzejnieku sarunu biedrā izraisa patiesu izbrīnu.) «Tas jau nav vajadzīgs tik daudz dzejniekiem, cik pašiem bērniem,» uzskata E.Aivars, gandarīts, ka Jelgavā dzejiska tikšanās Raiņa parkā, kurā piedalīsies pats neapšaubāmi dzīvais dzejnieks un jelgavnieks, notiks arī šogad (10. septembrī pulksten 15). Tas ir skolotāju elementārs pienākums – aizvest bērnus (turklāt vidējo klašu; vecākie lai motivē sevi paši) uz šo pasākumu, piedāvāt iespēju dzirdēt dzīvo dzejas vārdu autoru izpildījumā, saskatīt literatūras nepārtrauktību un procesa virzību.«Varbūt es piederu pie interesantas grupas, kas nekad nav protestējusi pret obligāto literatūru, gluži tāpat kā pret obligāto reizrēķinu vai obligāto Mendeļejeva tabulu,» secina dzejnieks. «Neesmu īpaši domājis, cik liels svars manā dzīvē ir Mendeļejeva tabulai, bet reizrēķinam ir ļoti liela nozīme.»Par to, ka dzeja neiztiek bez rēķiniem, «Ziņas» pārliecinās, kad E.Aivars demonstrē topošā dzejoļu krājuma «Sakvojāžs» manuskriptu. «Šeit ir 115 dzejoļu, no kuriem grāmatā tiks kādi 70, tie, kas izturēs atlasi – līdzīgi kā uz vietām basketbola vai futbola izlasē.» Otrs darbs, no kura uzrakstīta apmēram puse, ir žurnāla «Karogs» jūlija – augusta numurā publicētie «Dzejoļi ar gariem virsrakstiem». «Gala rezultāts būs divas grāmatiņas, kas iznāks vienlaicīgi,» iecerējis dzejnieks. Lasāmviela inteliģentam cilvēkam«Obligātā literatūra? Es to saucu par inteliģenta cilvēka minimumu,» sava klasifikācija ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājai Rutai Rullei. «Tā jau nav, ka dzeja mūsdienās vairs galīgi neinteresē, piemēram, Kārlis Vērdiņš vai Klāvs Elsbergs jauniešiem ļoti patīk,» konstatē skolotāja. Šis tas ir mainījies – pieredzējušajai literatūras skolotājai šķiet paradoksāli, ka Imants Ziedonis iecienīts vairāk par Ojāru Vācieti, agrāk bijis otrādi. «Varbūt neizprot sociālo slāni, kas apakšā?» prāto R.Rulle. «No Dzejas dienām, vismaz savā skolā, mēs vēl līdz šim brīdim neesam atteikušies,» oponē skolotāja, «vienīgi līdz tam piemineklim ne vienmēr aizejam». «Šodienas jaunais cilvēks ir izlutināts, un, ja priekšā noliek rindu iepriekš nezināmu Jelgavas dzejdaru, diez vai šāds pasākums spēs jaunieti ieinteresēt,» pieredzējusī audzinātāja, atceroties kādu ne tik senu pasākumu Raiņa parkā, ir visai skeptiska. Nebūtu slikti, ja pirms tam lappusīte viņu dzejoļu būtu izlasāma kaut vai laikrakstā, rosina skolotāja. Jelgavas Valsts ģimnāzijā iecerēts vesels Dzejas dienu cikls, kas aptvers visas klases. «Astotās klases taisa afišu, devītās – kāda dzejnieka CV, desmitajās un vienpadsmitajās (uz tām uzaicināts arī E.Aivars – red.) piektdien notiks dzejas stundas, savas ieceres arī septītajiem. Divpadsmitajās klasēs septembra beigās būs konference par skolas absolventi – trimdas dzejnieci Ritu Gāli,» uzskaita skolotāja R.Rulle.
