Valstij būtu jāpārvērtē uzņēmumu atrašanos valsts sektorā, jo privātais sektors tos prastu apsaimniekot efektīvāk, secināts Baltijas Korporatīvās Pārvaldības institūta (BKPI) pētījumā «Latvijas valstij piederošie aktīvi», ziņo Delfi.lv.
“Ir būtiski noteikt, kuri īpašumi jākontrolē valstij, pašvaldībām vai citām valsts institūcijām un kāpēc,” norādīts pārskatā. “Pārskatā veiktā analīze liecina, ka valsts uzņēmumus nepārvalda tik efektīvi kā privātais sektors, tādēļ būtu vajadzīgs ļoti pārliecinošs pamatojums, lai attaisnotu uzņēmumu atrašanos valsts īpašumā”. Atzīmēts, ka Latvijas valsts uzņēmumi var zaudēt konkurences cīņā salīdzinoši lielākiem konkurentiem, jo tirgus liberalizācija tiem var būt nepārvaramu šķēršļu laiks.Pētījuma autori atzīmē, ka vairumā valstu, to īpašumā, ir tikai dabiskie monopoli, piemēram, komunālie pakalpojumi, kā arī nozares, kurās valstij jānodrošina sabiedrībai minimālais pakalpojumu līmenis, piemēram, veselības aprūpe vai sabiedriskais transports. “Latvijai šajā jautājumā nav skaidras politikas. Kaut gan 90. gados notika vērienīga privatizācija, valstij vēl joprojām pieder daudzi īpašumi, kam nav stratēģiskas nozīmes, un trūkst arī skaidra pamatojuma, kāpēc valstij būtu šie īpašumi jāapsaimnieko,” teikts pētījumā.Kā viens no valsts uzņēmumu darbības neefektivitātes cēloņiem minēts centralizētas institūcijas trūkums, kas pārraudzītu visus valsts uzņēmumus. Trešdien notikušajā preses konferencē, viens no pētniekiem “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks norādīja, ka citās valstīs jau pastāv līdzīga neliela struktūra, kuras uzdevums ir pārraudzīt valsts uzņēmumus.Tāpat pieļauts, ka dažus valsts uzņēmumus izņēmuma kārtā vajadzētu atbrīvot no normas, kas paredz, ka valstij piederošajiem uzņēmumiem dividendēs jāmaksā 80% no tīrās peļņas, bet tiem, kuros valstij ir kontrolpakete – 50%. Ja dažus valsts uzņēmumus no šī sloga atbrīvotu, iespējams, būtu nodrošināta ilgtspējīga attīstība un efektivitāte. “(..) pastāv bažas, ka šāda dividenžu politika tiek izmantota kā vienkāršots paņēmiens, lai rastu papildus līdzekļus valsts budžetam”.Vēstīts, ka trešdien BKPI prezentētajā pētījumā secināts, ja valsts savā īpašumā esošos aktīvus pārvaldītu efektīvāk, tad valsts budžetā varētu iekasēt papildus 75 miljonus latu. Pērn, valsts no saviem aktīviem ieguva 185 miljonus latu. Kopumā analizēti 142 valsts uzņēmumi, kā arī to īpašumā esošie nekustamie īpašumi Rīgā. Taču pētījumā nav aplūkoti pašvaldību uzņēmumi un to īpašumi nav galvaspilsētā.Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts – bezpeļņas organizācija, kurā brīvprātīgi strādā finanšu eksperti no pazīstamām bankām, auditorfirmām un citiem uzņēmumiem.Uzņēmumu aktīvu potenciāls vērtēts, ņemot vērā uzņēmumu brīvos līdzekļus, iespējas saņemt kredītlīdzekļus, kapitāla struktūru un potenciālo efektivitātes pieaugumu.Pārskatā analizētas vairākas nozares, tostarp enerģētika, telekomunikācijas, mežsaimniecība, transports, nekustamie īpašumi, veselības aprūpe un citas. Pētījumā vērtēta tādu uzņēmumu aktīvu efektivitāte kā “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Latvijas Mobilais telefons”, “Lattelecom”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, a/s “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dzelzceļš, nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, Latvijas Pasts, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un citi.Pērn visvairāk valsts budžetā no 2008.gada peļņas iemaksāja VAS “Latvijas valsts meži” (46,7 miljoni latu), Latvijas Banka (26,7 miljoni latu), SIA “Lattelecom” 16,9 miljoni latu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (16,8 miljoni latu) un AS “Latvenergo” (13 miljoni latu).Šogad sešos mēnešos ieņēmumi no dividendēm par 2009.gada peļņu no valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas sasniedza 95 miljonus latu, kas ir par 33,5 miljoniem latu jeb 54,5% vairāk nekā plānotie 61,5 miljoni latu.Visvairāk šogad pirmajā pusgadā saņemts no Latvijas Bankas (37,2 miljoni latu), a/s “Latvenergo” (20,2 miljoni latu), VAS “Latvijas valsts meži” (20 miljoni latu) un SIA “Lattelecom” (14,7 miljoni latu).
