Uz Jelgavas apvedceļa gulošais lapsas ķermenis, kuru firmas «A.C.B.» darbinieks neuzskatīja par pietiekamu «šķērsli», lai apturētu marķējošās svītras klājošo agregātu, nokrāsoja baltu un turpat atstāja, sacēlis traģikomisku ažiotāžu. Kamēr vieni šausminājās par bezsirdi ceļu strādnieku, citi pilnā nopietnībā sāka vērpt sazvērestības teorijas. Dienā, kad kāds autovadītājs sašutis piezvanīja redakcijai par nokrāsoto lapsu, žurnālists Lato Lapsa laida klajā grāmatu par Aināru Šleseru. Grāmata, kā noprotams, pilna ar politiķa, tautā saukta par buldozeru, pagātnes grēkiem, kuru palaišana tautā pāris nedēļas pirms vēlēšanām ir kā medusmaize viņa oponentiem un, iespējams, lai arī maz ticams, viela pārdomām dažam labam Šlesera atbalstītājam. Neilgi pēc tam, kad nelielā ziņa un bildes ar apgānīto dzīvnieka līķi parādījās «Zemgales Ziņu» un mazliet vēlāk arī «Dienas» portālā, interneta vidē vairāki citādi it kā prātīgi cilvēki sāka nopietni apspriest, kas «sensacionālo» ziņu pasūtījis un kurš ir tas Šlesera draugs, kurš šādi draud grāmatas autoram Lapsam. Versiju pastiprina fakts, ka «Diena» un «Zemgales Ziņas», kā zināms, pieder Šlesera draugam Koziolam, turklāt, kā kāds pamanījies noskaidrot, lapsu apkrāsojušās firmas «A.C.B.» īpašnieks ir Šlesera partijas ziedotājs!Sazvērestību teoriju piekritēji ir īpaša suga, un censties viņiem pierādīt ko pretēju izdomātajam stāstam ir veltīgi. Īpaši jau priekšvēlēšanu laikā, kad apmātība ar lielo notikumu atņem spēju adekvāti uztvert notiekošo. Taču dažreiz, par laimi, lapsa ir tikai lapsa, bilde tikai bilde un vienaldzība ne vienmēr ir smalki izplānota ļaunprātība. Aizdomīgi saskatot zemtekstus vietā un nevietā, riskējam palaist garām būtiskas lietas, kas īpaši jau pirms vēlēšanām būtu pelnījušas nopietnu uzmanību.
