Šī tik pazīstamā un Jelgavas pilsētainavai raksturīgā ēka ir viena no retajām vecās Jelgavas celtnēm, kas sasniegusi mūsdienas. To zina ikviens jelgavnieks, taču ne tik plašā sabiedrībā zina faktu, ka pirmās brīvvalsts laikā šī ēka kalpoja bez kupola, kas redzams pirmajā vecajā attēlā. Ēkas sienas ir senatnes mantojums, bet kupols – pēckara darinājums, un tas atjaunojis ēkas sākotnējo veidolu. Hercogs Pēteris Bīrons bija pārņemts ar akadēmiskās izglītības iestādes ideju, tāpēc, neguvis atsaucību landtāgā, to dibināja par saviem līdzekļiem. «Academia Petrina» būvējis dižā Rastrelli māceklis galma arhitekts Severins Jensens. Tā deva vārdu arī Akadēmijas ielai (bijušajai Palejas). Par Jelgavas silueta daļu kļuva astronomiskiem novērojumiem domātais tornis ar kupolu, kas šim nolūkam kalpoja līdz pat Pirmajam pasaules karam (otrajā vecajā attēlā). Karā akadēmijas ēka necieta, bet 1919. gadā to izpostīja bermontieši. 20. gados ēku daļēji restaurēja, un tajā darbojās Jelgavas ģimnāzija, kas tā arī netika pie torņa ar kupolu. Otrajā pasaules karā ēka cieta, taču nebija tik stipri sagrauta kā Kurzemes Provinces muzejs aiz vecā Tirgus laukuma. Tāpēc jaunā vara akadēmijas ēku nolēma restaurēt muzeja vajadzībām. Kā stāsta vēsturnieks Andrejs Dābols, tieši pēckara restaurācijā nams atguva savu vēsturisko torni ar kupolu. Darbi ilga no 1947. līdz 1951. gadam, bet 1952. gadā ēkā iemājoja muzejs. Jelgavas siluets karā bija zaudējis vairāku dievnamu torņus, nu tas atguva vismaz vienu no hercogu laikiem. Ēkas un tās apkārtnes sakopšana turpinās arī mūsdienās, tuvinoties tam lepnajam skatam, kāds bijis līdz Pirmajam pasaules karam. Pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijā redzamā skulptūra ģimnāzijas (muzeja) priekšā ir tālaika Jāņa Čakstes piemineklis.
