Latvijā algas šogad otrajā ceturksnī ir pietuvojušās darba ražīgumam atbilstošam līmenim, atzina Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš uzsvēra, ka vienas stundas darbaspēka izmaksu gada kritums 2010.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija līdzīgs kā pirmajā ceturksnī, proti, 9,6%. Līdzīgi kā iepriekš, darbaspēka izmaksas samazinājušās nedaudz straujāk par darba samaksu: beidzoties darbinieku skaita samazināšanas vilnim, saruka atlaišanas pabalstu apmērs, turklāt straujāk par darba samaksu samazinājās arī atvaļinājuma nauda, darbnespēju lapu apmaksa, kā arī darba devēju brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas.”Viens no galvenajiem Latvijas iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības avotiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – 2010.gada otrajā ceturksnī ir būtiski samazinājusies, tādējādi algas ir pietuvojušās darba ražīgumam atbilstošam līmenim. Tādējādi Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja uzlabojās, kas savukārt atsaucās uz tautsaimniecības attīstību: lejupslīdes zemākais punkts ir pārvarēts, un ekonomiskā aktivitāte aug,” sacīja Krasnopjorovs, piebilstot, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) sezonāli izlīdzinātās ceturkšņa pārmaiņas 2010.gada otrajā ceturksnī bija pozitīvas jau otro ceturksni pēc kārtas.Krasnopjorovs klāstīja, ka plaisa starp algām un darba ražīgumu pavērās 2006.gada otrajā pusē un pletās plašāka līdz pat 2008.gada beigām. “To var interpretēt arī kā iekšējā pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu, kas rada augšupvērstu spiedienu uz inflāciju,” viņš klāstīja un minēja, ka nākamā pusotra gada laikā algu un ražīguma plaisa būtiski saruka, gan samazinoties darba samaksai, gan – kas jo īpaši nozīmīgi – pieaugot darba ražīgumam.Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomikas eksperts norādīja, ka ir vērojamas būtiskas atšķirības algas un ražīguma plaisas dinamikā pa tautsaimniecības sektoriem, kas rada lielas atšķirības sektoru konkurētspējā un izlaides un nodarbinātības dinamikā. “Piemēram, apstrādes rūpniecībā algas un ražīguma plaisa saruka straujāk, un tādēļ nav pārsteigums, ka tieši šī nozare kļuvusi par tautsaimniecības atlabšanas dzinējspēku – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecība 2010.gada otrajā ceturksnī bija tautsaimniecības nozare ar straujāko pievienotās vērtības pieaugumu gada laikā (15%), turklāt arī nodarbināto skaits tajā gada laikā pieaudzis. Turpretī būvniecībā algas un ražīguma plaisa pašlaik ir visplašākā, un tieši būvniecības nozarē vērojams visstraujākais izlaides un nodarbinātības kritums,” pastāstīja Krasnopjorovs.Viņš arī piebilda, ka, skatot pārējo Baltijas valstu sniegumu, arī Igaunijā un Lietuvā algu un ražīguma plaisa pieauga 2006.-2008.gadā, bet pēc tam sāka samazināties. Lietuvā līdz 2010.gada otrajam ceturksnim tā būtiski samazinājās, tāpat kā Latvijā, bet Igaunijā tā joprojām ir liela, kas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos konkurētspējas atjaunošanai Igaunijā darba ražīgumam būtu jāpieaug straujāk par atalgojumu – pretējā gadījumā nodarbinātības pieaugums kavēsies. “Šādu secinājumu apstiprina nostrādāto stundu skaita dinamika (pēc “Eurostat” nacionālo kontu datiem) – 2010.gada otrajā ceturksnī nostrādāto stundu skaits pieauga Latvijā un Lietuvā, un tas bija pirmais pieaugums pēdējo divu gadu laikā, bet Igaunijā tas turpināja samazināties,” sacīja Krasnopjorovs.Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas šogad otrajā ceturksnī bija 3,79 lati, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, atbilstoši sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir kritums par 40 santīmiem jeb 9,6%.
