Ja esmu paēdis, kaut cik sakarīgi apģērbts un zem jumta, tad baudu izredzēto 25 procentu pasaules iedzīvotāju ekstras, vismaz tā kāds ir sarēķinājis. Šis skaitlis met nedraudzīgu ēnu uz manas alas sienām. Tas nozīmē tikai to, ka 75 procenti būtībā ir bezpajumtnieki. Bet uz to pusi mēs neskatāmies, esam kārāki uz salīdzināšanu ar pārtikušajiem eiropiešiem – vai lai sevi pažēlotu kā otrā līmeņa bomžus, kas ik pārdienu ķemmē humpalbodes? Ar pašu zemāko kārtu mūs ļoti vieno dzīvošana šodienai; tomēr ar cik izteiktu pretīgumu novēršamies no ikviena sugas brāļa ar zemiskākajām atšķirībām! Atklāti sakot, mūsu sugas viszemāk kritušos brāļus nedaudz apskaužu, jo viņu dzīvesveidam ir savas priekšrocības. Nav jāklanās populārās kompromisa mākslas priekšā. Viņi ir brīvi, viņi var eksistēt pēc saviem ieskatiem. Ne velti modernajam cilvēkam nav laika, jo to apēd pagalam muļķīgi, nenozīmīgi sīkumi, kur nu vēl lielpilsētu sastrēgumi. Savos «sastrēgumos» kaut kā esam palaiduši garām kādu būtisku pagrieziena punktu – Zemes atjaunojamie resursi ir beigušies. Tagad atliek steidzīgi notrallināt neatjaunojamos, lai varētu sākt pārtikt no atkritumu pārstrādes! Beidzot visi sugas brāļi būs vienādi – BOMŽI!!!Labi, ka pastāv arī citi kritēriji, kad vairs nav svarīgi, kurš karalis, kurš padibene. Vēlētāji alkst pēc stipriem varoņiem, stipriem prezidentiem. Agrāko laiku bezkompromisa barvežu un sarkanbaltsarkano varoņu staltā aizstāve Milda mūs vēro kā visa latviskā astronomiskais centrs, taču tie mūsdienu barveži, kas lokās tās priekšā, diemžēl neaudzina jaunus varoņus, jo paši ir skoloti kompromisa mākslās, kuras ar savu piemēru audzina tālāk citos. Klanieties, klanieties elku stabu priekšā, bet tas nepalīdzēs augšāmcelt tos taisnos, kas nerēķināja izdevīgāko gājienu, bet vienkārši sadega ziedojumā brāļu brīvībai. Neskaitāmās sēru un bēdu dienas – ja ne varoņu gatavināšanas nolūkos – nekādi nepalīdzēs stiprināt šodien krītošos; ar tikpat lieliem panākumiem varam cildināt aizgājušo laiku labumus. Kamēr godātākā tautas izglītība būs kompromisa māksla, kā izlocīt kažoku vēlamā virzienā, tikmēr mums būs vien jāsamierinās ar dažiem pašdarbnieciskiem Neo un pašmāju Rembo, kas ik pa laikam patraucēs ierasto lietu kārtību. Tomēr tieši pēdējais no pusaudža gadiem palicis atmiņā kā neatkarības ikona, kam tik ļoti gribētos līdzināties, lai visiem bezmugurkaulniekiem iespītētu.
