Pirms nedēļas pabeidzu vadības auditu pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas pilsētas slimnīca».
Pirms nedēļas pabeidzu vadības auditu pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas pilsētas slimnīca».
Diemžēl man jāsarūgtina tie lasītāji, kas auditu uztver kā revīziju, zaudējumu izskaitļošanu un brīnumlīdzekli ar konkrētām receptēm visu problēmu atrisināšanai. Audita uzdevums ir sniegt atzinumu par kaut ko esošu (uzrakstītu, izskaitļotu vai konstatētu situāciju kopumā), nevis pašam veikt detalizētus aprēķinus. Diemžēl dažkārt jāatzīst, ka mūsu apstākļos auditam, īpaši vadības, jākonstatē, ka nav daudz ko analizēt, jo praktiski vadīšana nenotiek, viss jāsāk no nulles, taču arī tas ir atzinums. Līdzīga situācija ir arī Jelgavas slimnīcā.
Lai nerastos pārpratumi, kā arī lai pēc tam nav skumji jāatzīst – mēs taču to visu zinājām –, sniegšu vienu no daudzajām audita definīcijām, kas vislabāk to raksturo. Tas ir neatkarīgs vērtējums par vadības iedibinātās kontroles sistēmas esamību, atbilstību, pielietojamību un efektivitāti, lai sasniegtu biznesa mērķus un aizsargātu pret risku.
Dzīves paradokss ir tas, ka neveiksmes rodas ne jau tāpēc, ka ir bijuši pilnīgi nezināmi apstākļi, bet gan tāpēc, ka īstenībā mēs jau visu zinājām, tikai nepievērsām vajadzīgo uzmanību.
Un tātad – ko īsti zināja vai nezināja jelgavnieki, ka rezultātā slimnīca ir parādos tuvu Ls 200000 un arī palikusi bez vadības?
Slimnīcas vadītājs faktiski ir strādājis tikai kā galvenais ārsts, nevis uzņēmuma vadītājs ar visām no tā izrietošajām sekām. Arī personāls vairs negrib strādāt neziņā un nekonkrētībā.
Bet kāpēc jābūt uzņēmuma vadītājam, nevis tikai profesionālam galvenajam ārstam? Tāpēc, ka tāda ir pašreizējā veselības aprūpes finansēšanas politika valstī. Tā neparedz pilnībā segt visas ārstniecības institūcijas tāmes izdevumus, bet pērk pakalpojumu, kura cenā nav celtniecības un lielo iegāžu izdevumu. Pieļauju, ka šīs nianses objektīvi nebija labi zināmas, jo tās nav īsti dokumentētas veselības aprūpes finansēšanas normatīvajos dokumentos. Līgumos ar slimokasēm ir formulēts, par ko maksā medicīnisko procedūru izpratnē, bet nav izteikts grāmatvedības izdevumu posteņu izpratnē. Tas ir arī viens no audita atzinumiem.
Uzņēmuma vadītājam jāorganizē darbs tā, ka ir noteiktas atbildības, kas izstrādā šos konkrētos biznesa plānus, atrod līdzekļu avotus ne tikai izdzīvošanas nulles variantam, bet attīstībai. Slimnīca ir juridisks uzņēmums, nevis no budžeta finansēta iestāde.Te ir arī atbilde uz jautājumu, vai bija lietderīgi izvietot slimnīcu divās ēkās, dublējot daudzas funkcijas, pirkt dārgu medicīnas aparatūru, iekrītot parādos utt. Protams, ja tam visam būtu atrasti līdzekļi, nevis cerēts, ka visu kā sociālismā segs valsts, tad pieņemami būtu visi varianti.
Tas nav vienkārši, tāpēc īpaši svarīga ir jaunā vadītāja izvēle, kas ir domes kompetence. Savukārt vadītāja kompetence ir veikt vai nodrošināt šo aprēķinu esamību, kas parādītu optimālāko izdzīvošanas modeli pašreizējā situācijā. Varianti var būt dažādi – vai nu izveidot juridisku filiāli ar atsevišķiem līdzekļu avotiem, vai veikt pakāpenisku centralizāciju ar uzņēmējdarbības attīstīšanu atbrīvotajās telpās –, taču tam visam jābūt ekonomiski izskaitļotam un pamatotam. Un tas jau vairs nav ne audita, ne pašvaldības tiešais uzdevums.
Paldies slimnīcas personālam un pašvaldības darbiniekiem par izpratni un atsaucību audita darba procesā. Novēlu tam sekmīgi tikt galā ar pašreizējām problēmām. No savas puses, darba kompetences ietvaros apsolu maksimāli veicināt sakārtot jautājumus, kas ir veselības aprūpes politikas stratēģiskā valsts līmenī.
Vanda Siliņa, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece
