Gan nacionālajā presē, gan reģionālajos laikrakstos aktīvi notiek diskusijas par to, vai nepieciešams ieguldīt miljoniem latu jauna piena pārstrādes uzņēmuma būvniecībā, ja Latvijā jau darbojas vairāk nekā 40 šādu uzņēmumu. Patiesībā diskusijai vajadzētu būt virzītai citā gultnē – vai piena pārstrādei jābūt zemnieku vai tomēr uzņēmēja rūpalam?Kooperatīvs vai komersantsLai saprastu, kas notiek Latvijā piena nozarē, minēsim dažus faktus – ar piena pārstrādi nodarbojas 34 privātie uzņēmumi un 5 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kooperatīvo sabiedrību pārstrādātā produkcija veido aptuveni septiņus procentus no kopējā pārstrādātā piena produkcijas apjoma, un, salīdzinot ar 2007. gadu, šis rādītājs audzis par 4,5 procentiem. Kas tad pašlaik ir Latvijas piensaimniecības tirgus dalībnieki? Piena ražotāji – zemnieki. Vairāk nekā 35 procenti no visām reģistrētajām zemnieku saimniecībām nodarbojas ar piena lopkopību. 2009. gadā pārstrādei no zemniekiem tika iepirktas 595 000 tonnas piena. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar to ražošanu. Kooperatīva galvenie uzdevumi – meklēt izdevīgus realizācijas kanālus zemnieku saražotajam, nodarboties ar izejvielu sagādi, sniegt dažāda veida pakalpojumus ekonomiski izdevīgai saimniekošanai. Pašlaik Latvijā darbojas 32 piena nozares LPKS.Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju 2010. gada sākumā valstī strādāja 39 piena pārstrādes uzņēmumi.Kāpēc veiksmīgi darbojas tieši zemnieku īpašumā esošie?Piena pārstrādes uzņēmumi bieži salīdzina kooperatīvus ar starpniekiem, taču tā ir demagoģija. Jāsaprot, ka kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem un tas ir instruments, kā atrast un piesaistīt viņiem izdevīgākos pakalpojumus un partnerus tirgū. Ir arī starpnieki, kas nodarbojas ar līdzīga veida pakalpojumu sniegšanu un produkcijas iepirkšanu no lauksaimniekiem, taču viņus interesēs nevis zemnieku maciņš, bet iespēja pašam nopelnīt. Šajos gadījumos peļņa netiek sadalīta zemniekiem, kā tas notiek lauksaimniecības kooperatīvu gadījumā. Veidojot savu tirgus stratēģiju, kooperatīvu pārstrādes uzņēmumu pamatprincips ir nevis pārdot par jebkādu cenu, bet pārdot tā, lai saražotās piena produkcijas un piena iepirkuma cenas būtu sabalansētā līmenī un nebūtu izmisīgs tukšums ne zemnieku, ne uzņēmuma naudas makā. Veiksmīgo kooperatīvu filosofija ir vispirms nodrošināt zemniekam samaksu par pienu un tad rēķināt, par cik var atļauties pārdot saražoto, segt uzņēmuma izdevumus un tamlīdzīgi. Daudzi piena pārstrādes uzņēmumi rēķina no cita gala – vispirms nodrošina savus izdevumus un tad paskatās, cik no atlikuma sadalīt zemniekiem. Faktiski, nodrošinot pilnu piena ražošanas un pārstrādes ciklu, kurā piens tiek iegūts kooperatīva biedru saimniecībās, savākts un pārstrādāts kooperatīvam piederošajā ražotnē un gatavā produkcija nogādāta patērētājiem, kooperatīvā sabiedrība sniedz drošības izjūtu zemniekiem par viņu saražotā piena noieta tirgu. Veiksmīgie piemēriLPKS «Piena ceļš» 2008. gadā iegādājās Jaunpils pienotavu. Sākotnēji tajā tika pārstrādāts aptuveni 10 tonnu piena dienā, bet pēc jauno iekārtu uzstādīšanas šis apjoms audzis līdz 70 tonnā. Kooperatīvs «Piena ceļš» neplāno apstāties pie sasniegtā. Patlaban tikai 15 procentu no visas pārstrādātās piena produkcijas paliek Latvijas tirgū, pārējā tiek eksportēta uz Krieviju, ASV, Izraēlu un citām valstīm. LPKS «Trikāta KS» 2006. gada nogalē kļuva par uzņēmuma «Trikātas siers» akciju kontrolpaketes īpašnieku un pašlaik pārstrādā 30 – 40 tonnu kooperatīva biedru saražotā piena dienā. «Trikātas siers» ieguvis augstu novērtējumu ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, un tā ražojumi ir iecienīti un augstu novērtēti patērētāju vidū. Uzņēmuma produkcija ir ļoti daudzveidīga – tie ir gan klasiskie puscietie sieri, gan mīkstie, svaigie, mazkaloriju, kā arī zilā pelējuma sieri. «Trikātas siers» Latvijā ir viens no retajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kurā tiek ražoti arī bioloģiskie piena produkti. Arī pasaules pieredze parāda, ka lauksaimniecības kooperatīvu īpašumā esošie pārstrādes uzņēmumi ātri iekaro tirgu un iemanto patērētāju uzticību.
