Apvienība «Zaļo un Zemnieku savienība» (ZZS), kurai tradicionāli Jelgavā un Zemgalē ir liels vēlētāju atbalsts, popularitātes ziņā ir viena no stabilākajām arī visā valstī. Tai nav skādējusi nedz ilgstoša būšana pie varas un saistība ar virkni neveiksmīgu lēmumu, nedz fakts, ka premjera amatam tā par piemērotāko uzskata augsta līmeņa korupcijā apsūdzētu cilvēku.
Pašlaik Saeimā ZZS ir 17 deputātu vietas. Itin labus panākumus tai sola arī priekšvēlēšanu aptaujas, bet tās nosauktais Aivars Lembergs, neraugoties uz smago apsūdzību, ir populārākais premjera kandidāts. Ministru krēsli mīļi ZZS pēdējos četrus gadus bijis zināms valdības stabilitātes garants – tai bijuši ministri kopš 2002. gada, kad par premjeru kļuva Einars Repše. Zaļie zemnieki palika valdībā gan tad, kad to pameta «Jaunais laiks», gan, kad situācija mainījās un opozīcijā aizgāja Tautas partija. 2004. gadā deviņus mēnešus ZZS rokās bija arī valdības stūre – ar bijušo vides ministru Induli Emsi premjera amatā Latvija svinēja iestāšanos ES. Pēc 9. Saeimas vēlēšanām I.Emsis kļuva par Saeimas priekšsēdētāju. Taču arī šajā krēslā viņš nesēdēja ilgi – 2007. gada vasarā parādījās informācija, ka I.Emsim valdības ēkā nozagti 10 tūkstoši ASV dolāru. Sākotnēji tika skaidrots, ka summa bijusi paredzēta traktora pirkšanai, taču drīz prokuratūra I.Emsim uzrādīja apsūdzību par nepatiesu liecību sniegšanu. Netika atklātas detaļas, taču izplatījās informācija, ka šī epizode izmeklēta saistībā ar Saeimas deputātu un amatpersonu uzpirkšanu. Saskaņā ar «Dienas» rakstīto prokuratūra Aivara Lemberga krimināllietā bija ieguvusi izdrukas ar politiķu un organizāciju apzīmējumiem, kas, iespējams, no 2001. līdz 2006. gadam no Ventspils uzņēmumiem skaidrā naudā ieguva ap septiņiem miljoniem dolāru. Virkne politiķu no dažādām partijām tika saukti sniegt liecības saistībā ar maksājumiem jeb «Lemberga stipendijām». Tiesa, kā norādīja prokuratūra, liecināšana vien nenozīmē, ka šie deputāti būtu saņēmuši naudu. I.Emsis pēc kriminālprocesa ierosināšanas atkāpās un nolika arī deputāta mandātu. Reģi, piens un zemeņu kūkaAiziet no amatiem aizvadītajos gados bija spiesti arī vairāki ZZS ministri. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 2009. gada sākumā demisonēja aizvien augošās zemnieku neapmierinātības dēļ. Toreiz uz Latvijas lielajiem ceļiem, protestējot pret zemajām piena iepirkuma cenām, sabrauca simti traktoru, bet aktīvākie zemnieki mītiņā pie Zemkopības ministrijas pieprasīja sešus gadus strādājušā ministra demisiju. 2007. gadā, kad Reģu pansionātā darbinieku nolaidības dēļ ugunsgrēkā gāja bojā 27 cilvēki, atkāpšanās tika gaidīta arī no labklājības ministres Dagnijas Staķes. Pēc tam vēl citās līdzīgās iestādēs atklājās ugunsdrošības pārkāpumi. D.Staķe savu atbildību notikušajā neredzēja. Nepilnu gadu vēlāk viņa tomēr amatu pameta – pēc tam, kad Valsts kontrole atklāja pārkāpumus Labklājības ministrijas pārraudzītajā Tehnisko palīglīdzekļu centrā. Savukārt e-lietu ministre Ina Gudele bija spiesta demisionēt pēc tam, kad izrādījās, ka par nepilniem 800 latiem no valsts budžeta rīkotais seminārs patiesībā ir ministres dzimšanas dienas svinības ar zemeņu kūku un vīnu. Lemberga ēnaZZS bieži nācies atbildēt, kāpēc tā vadīt valdību vēlas uzticēt smagos noziegumos apsūdzētam cilvēkam. Atbilde allaž bijusi vienāda – kamēr cilvēks nav notiesāts, viņu nevar uzskatīt par vainīgu. A.Lembergs, kuru ZZS tāpat kā pirms četriem gadiem nosaukusi par savu premjera kandidātu, apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos – kukuļņemšanā, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. «Diena» rakstīja, ka apsūdzība celta, izmeklējot Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo līdzdalību a/s «Kālija parks» privatizācijā un tā īpašuma daļu iegūšanā ar Šveicē reģistrētas firmas starpniecību, ko viņš, būdams valsts amatpersona, nedrīkstētu darīt. 2007. gadā viņam tika celta jauna apsūdzība un piemērots arests uz vairākiem mēnešiem, tagad uz apsūdzēto krēsla sēž arī viņa dēls Anrijs. A.Lembergs ir arī viens no lielākajiem ziedotājiem ZZS un tajā ietilpstošajai «Latvijai un Ventspilij». Politologs Jānis Ikstens pagājušonedēļ LTV raidījumā «De facto» sacīja, ka ZZS Saeimā raksturīgi priekšlikumi, kas «nereti gravitē ap viena oligarha glābšanu». Pie šiem lēmumiem var pieskaitīt atbalstu ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaru nepagarināšanai. Tā arī neatbalstīja par apcietinājumu A.Lembergam lēmušā tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, lai gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas juridiskā komisija bija lēmušas par. J.Ikstens ZZS nosauca arī par «gumijas partiju», kas varot bez problēmām noliekties attiecībā uz savu programmu un vēlētājiem. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Zemgales apgabala deputātu kandidāti1. Augusts Brigmanis (1952), Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs. Pieder zemnieku saimniecība Tukuma novadā, arī apbūves gabali Jelgavā. 2007. gada nogalē pirmais no daudziem tautas kalpiem sodīts, jo par savu palīdzi Saeimā algojis sievu Elitu un tādējādi pārkāpis interešu konflikta novēršanas likuma prasības. Ir viens no deputātiem, kas liecinājis Ģenerālprokuratūrā tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā saistībā ar 2001. – 2006. gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumiem. Ģenerālprokuratūra gan norādīja – liecināšana vēl nenozīmē, ka šie deputāti būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus. Regulāri ziedo savai partijai – kopš 2002. gada 41 tūkstoti latu.2. Andris Bērziņš (1955), Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda izveidotājs un vadītājs. Arī sniedzis liecības «Lemberga stipendiātu» lietā.3. Viola Lāzo (1954), žurnāliste, 7. Saeimas deputāte. Vairākkārt mainījusi politisko piederību – ilgstoši bijusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedre, 2009. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no LPP/LC saraksta, šogad iekļauta ZZS sarakstā.4. Baiba Rivža (1949), Saeimas deputāte, LLU profesore, bijusī izglītības ministre. 2006. gadā parādījās informācija, ka B.Rivžas vīrs LLU prorektors Pēteris Rivža ar sievu noslēdzis līgumu ES finansētā projektā 600 latu apmērā, līdz ar to pārkāpjot interešu konflikta novēršanas likumu. Tajā pašā gadā, būdama ministre, B.Rivža atcēla no amata Izglītības ministrijas valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku, kura bija iecelta iepriekšējās ministres Inas Druvietes («Jaunais laiks») laikā. Pret K.Jarinovsku ierosināja divas disciplinārlietas, no kurām viena bija par pilnvaru pārsniegšanu, slimības laikā interesējoties par darba lietām. Valsts civildienesta pārvalde B.Rivžas rīcību atzina par nepamatotu, lika atjaunot K.Jarinovsku amatā un atcēla ierosinātās disciplinārlietas. Savukārt šovasar B.Rivža kopā ar partijas biedri Skaidrīti Pilāti iesniedza Saeimas komisijā grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas paredzēja ievērojami samazināt vēl neprivatizētās valsts un pašvaldības zemes vērtību lielo privatizētāju, arī Andra Šķēles, labā, radot vairāku miljonu latu zaudējumus valsts budžetam. Valsts prezidents šos grozījumus nosauca par valsts nozagšanu un lūdza par tiem nebalsot. Turklāt deputātes nevarēja izskaidrot, kāpēc tādus iesniegušas. 5. Jevgenijs Kisiels (1938), bijis a/s «Latvijas nafta» prezidents un ģenerāldirektors, Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents. Bijušais Latvijas Bobsleja federācijas prezidents. Pieder nekustamie īpašumi vairākos novados un Rīgā, skaidrā naudā saskaņā ar deklarēto glabā 48 000 latu. 6. Guntis Rozītis (1948), ilggadējs Ozolnieku novada deputāts, LLU profesors, pēc izglītības zootehniķis. LLU zirgkopības mācību centra «Mušķi» vadītājs. Kandidēšanu Saeimas vēlēšanās skaidrojis ar Ozolnieku novada Domes vēlmi iegūt savu pārstāvi parlamentā.7. Dace Reinika (1958), Labklājības ministrijas Administratīvā departamenta direktore, iepriekš bijusi A.Brigaderes vidusskolas direktore, Tērvetes pagasta Padomes deputāte. Pagājušā gada martā, kad Tautas partija pameta Valda Dombrovska («Jaunais laiks») vadīto valdību, D.Reinikai piedāvāja kultūras ministres amatu, taču viņa atteicās.8. Uldis Augulis (1972), labklājības ministrs. Bijis Bērzes pagasta Padomes priekšsēdētājs, Dobeles Autobusu parka padomes priekšsēdētājs. Pagājušajā gadā, kad U.Augulis bija labklājības ministrs, lai glābtu finanšu situāciju valstī, ministrija valdībai ierosināja par 10 procentiem samazināt pensijas, bet strādājošajiem pensionāriem ļaut saņemt tikai 30 procentu no pensijas. Šo normu vēlāk Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.9. Jānis Kovals (1977), Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītājs, Vecumnieku novada Domes deputāts. Ir 162 tūkstošu latu parādsaistības.10. Ilze Vītola (1976), Jelgavas novada Domes deputāte, novada sociālā dienesta darbiniece. Iepriekš bijusi Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja. Viņas vadītā pašvaldība 2008. gadā bija viena no desmitiem pašvaldību, kas vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot pagastu apvienošanas plānu novados. 2009. gada rudenī kopā ar vairākiem deputātiem un novada Domes darbiniekiem piedalījās darbdienā rīkotās medībās, ko novads pēc tam nosauca par darba semināru un kas izpelnījās gan Pašvaldību lietu ministrijas, gan plašu sabiedrības nopēlumu.11. Aivars Dronka (1963), uzņēmumu «Skrīveru Sēklkopības sabiedrība», «Latvijas šķirnes sēklas» un «Zaļās zemes enerģija» valdes priekšsēdētājs, arī zemnieku saimniecības «Dronkas» līdzīpašnieks, Skrīveru novada Domes deputāts. Skaidrā naudā glabā 27 tūkstošus latu.12. Rūta Bendere (1951), fiziķe, zinātņu doktore. Strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā. Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja. 13. Juris Cielavs (1943), bijis Bauskas rajona Vecsaules pagasta Padomes priekšsēdētājs, pašlaik Bauskas novada Domes deputāts, zemnieku saimniecības īpašnieks.14. Jānis Kalniņš (1954), Vecumnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks, ir vairākas augstākās izglītības dažādās nozarēs. Bijis Skaistkalnes pagasta Padomes priekšsēdētājs, Skaistkalnes vidusskolas direktors, ilgus gadus strādājis par pedagogu. 15. Irēna Romanovska (1977), individuālā komersante viņai piederošajā Ekotūrisma aģentūrā, Sēlijas Amatniecības un tūrisma attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja. 16. Alfreds Ķieģelis (1949), bijušais Kandavas novada Domes priekšsēdētājs (2003 – 2009). 2009. gadā ievēlēts Kandavas novada Domē, virzīts priekšsēdētāja amatam, bet saņēma tikai piecas balsis pret desmit un paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu. 17. Kristaps Budrēvics (1988), Spīdolas ģimnāzijas absolvents, Jauno uzņēmēju apvienības vadītājs, valdes loceklis uzņēmumā «Business&Lifestyle», kuras profils ir biznesa konsultācijas un pakalpojumi.18. Daiga Reča (1966), Tukuma novada Domes deputāte, Tukuma novada pašvaldības aģentūras «Tukuma novada sociālais dienests» juriste, Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja. Bijusi Jaunsātu pagasta Padomes priekšsēdētāja. Avoti: CVK, VID, Kandidatiuzdelnas.lv, «Diena», «Bauskas Dzīve», «Staburags», «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»
