«Tur nav vajadzīgas nekādas aptaujas – Latvijas iedzīvotāju sastāvs rāda, ka balsstiesīgu vecu cilvēku ir ļoti daudz. Ja grib uzvarēt vēlēšanās, bez šīs grupas iztikt nevar,» partiju nepieciešamību ņemt vērā pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēku intereses vērtē sociologs Arnis Kaktiņš, raksta «Diena».
«Dienas» aprēķini liecina, ka pensionāru īpatsvars varētu būt vairāk nekā trešdaļa no visiem balsotājiem. Partiju vēstījumos vēlētājiem parādās tēmas tieši šai vecuma grupai – pensijas, veselība, sociālā palīdzība. Taču politiķi atzīst – ja sasolīs par daudz, tieši pensionāri atcerēsies vislabāk un atgādinās par sameloto.Sociologi atzīst, ka pensionāri ir tradicionālie vēlētāji, kas pieraduši iet vēlēt, neuzdodot jautājumu, kāpēc tas jādara. Pensionāru loma šajās vēlēšanās varētu pieaugt arī tāpēc, ka kopš 2006.gada pieaudzis to ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas darba meklējumos valsti pametuši, un liela daļa no viņiem Īrijā vai Anglijā diez vai ies balsot.Partijām pensionāri ir mērķa grupa numur viens, jo viņiem ir daudz brīva laika, viņiem patīk runāt un viņus ir samērā viegli satikt. Tomēr tas nenozīmē, ka viņus var ātri pierunāt balsot par konkrētu politisko spēku. Turklāt Latvijā nav vienas izteiktas partijas, kuru atbalstītu tieši pensionāri.Cilvēki notic arī meliem un glaimiem, tāpēc, īpaši pensiju jautājumā, var uzķerties uz skaistiem solījumiem, norāda sociologs Tālis Tisenkopfs. «Pensionāri ir kārtīgi ļaudis, tāpēc viņu apmeklējuma līmenis vēlēšanās varētu būt lielāks. Ar pensiju tēmu daudzi manipulē.» Socioloģe Brigita Zepa uzsver, ka pensionāru noskaņojumu var ietekmēt kāds reklāmas teksts vai vēlēšanu diskusijā izteikts viedoklis. Pensiju tēma reklāmas saukļos ir pamanāma.Sociālantropologs Roberts Ķīlis norāda, ka partijas vadās pēc iedomāta priekšstata par to, kas interesē pensionārus, tāpēc visi sola neaizskart pensijas. Taču polittehnologi neņem vērā to, ka pensionārus lielā mērā interesē nākotnes valsts, kurā dzīvos viņu mazbērni, un šajā līmenī pensionāriem adresēta piedāvājuma nav.
