Lai uzņēmējdarbības attīstībai šajā gadā paredzētā, bet neizmantotā nauda nepazustu, to tuvāko nedēļu laikā paredzēts pārdalīt par labu bezdarbnieku atbalsta programmām, kur šobrīd resursi tiek izmantoti aktīvāk, nekā iepriekš cerēts, raksta «Diena».
Sapnis par vēja parka izveidi Latgalē nepiepildījās. Tas apstājās solī, kad bankas projektiem, par ko jau bija noslēgti līgumi par Eiropas Savienības (ES) fondu naudas piesaisti, atteica dot kredītu iecerētā īstenošanai, «Dienai» par problēmām tikt pie Eiropas naudas stāsta SIA «Kavitus» vadītājs Aleksandrs Vizulis.Tādu kā «Kavitus», kas kredītu nepieejamības dēļ nav varējuši īstenot savus plānus un paņemt Eiropas naudu attīstībai, uzņēmējdarbībā šogad nav retums. Lai gan teju visās jomās šogad kavējas paredzētās Eiropas naudas apguve, uzņēmēju sniegums šo resursu apguvē šajā gadā atbildīgās iestādes sarūgtina visvairāk. «Tā ir joma, kas, mūsuprāt, šobrīd ir visvairāk jāatbalsta. Lai komersanti varētu ražot efektīvāk, būtu konkurētspējīgāki un radītu jaunas darbvietas,» Dienai atzīst Finanšu ministrijas (FM) speciālists Aleksandrs Antonovs.Ja nauda netiks pārdalīta un izmantota, pastāv risks pazaudēt daļu Eiropas turpmāko gadu naudas. Proti, ja Latvija pilnībā neizmantos tai šogad un nākamgad no Eiropas puses atvēlēto finansējumu, Eiropas Komisija 2012. gadā varētu samazināt savu turpmāko finansējumu fondiem.Pērn Eiropas naudas apguves mērķis pilnībā netika pildīts, jo budžetā trūka naudas valsts līdzfinansējumam. Šajā gadā naudas ir vairāk, jo gada vidū nolemts palielināt valsts finansējuma daļu Eiropas naudās. Tādējādi šogad dažādām jomām Eiropas un Latvijas līdzfinansējumā kopumā ir pieejami 445 miljoni latu. No tiem šā gada astoņos mēnešos bija izmaksāta nepilna trešdaļa.Ministrijām ļauts grozīt iepriekšējos plānus, iekšienē pārplānojot naudu – novirzīt no programmām, kur resursi tiek izmantoti gausāk, pasākumiem, kur Eiropas nauda savukārt tiek apgūta aktīvāk. FM speciālists, tomēr piebilda, ka šogad biznesam atņemtā Eiropas nauda tiks atdota, tiklīdz tas spēs to apgūt.Viens no šķēršļiem ES fondu apguvei ir uzņēmēju grūtības iegūt banku kredītus projektu līdzfinansējumam. «Swedbank» un «SEB Banka» laikrakstam norādīja, ka tās finansē labus un dzīvotspējīgus projektus, iepriekš vērtējot dažādus kritērijus.Tāpat fondu līdzekļu apguvi kavējot uzņēmēju savstarpējie strīdi. Uzņēmēji cīnās par publiskā sektora pasūtījumiem, apstrīdot sev nevēlamos lēmumus iepirkumos, kā rezultāta iepirkuma procedūras ievelkas un nauda netiek apgūta, laikrakstam skaidroja atbildīgās ministrijas.Jau ziņots, ka šogad astoņos mēnešos ES fondu finansēto projektu realizētājiem izmaksāti vien 34% no plānotajiem 380 miljoniem latu, tāpēc premjers Valdis Dombrovskis (JL) aicina atbildīgās ministrijas būtiski paātrināt ES fondu apguvi.Lai arī FM ir saņēmusi atbildīgo ministriju apliecinājumus, ka pieejamos budžeta līdzekļus šogad joprojām plānots apgūt pilnā apmērā, Dombrovskis lūdzis Finanšu ministriju īpaši strikti uzraudzīt ES fondu ieviešanu, vērtējot noteiktos un ar atbildīgajām iestādēm saskaņotos finanšu apguves mērķus, to neizpildes gadījumā rosinot finanšu pārdales pasākumus.Līdz šā gada 31. augustam Eiropas Savienības (ES) fondu projekti apstiprināti par 1,96 miljardiem latu, kas ir 61,7% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Projektu īstenošanas līgumi noslēgti par aptuveni 1,85 miljardiem latu jeb 58,1% no 2007.-2013.gadā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, savukārt finansējuma saņēmējiem izmaksāts aptuveni 0,61 miljards latu jeb 19,2% no piešķīruma.
