Rītvakar pulksten 19 Rīgas Domā solokoncertu sniegs ērģelnieks Aigars Reinis.
Ne tikai ar draudzes garīgo dzīvi ciešāk saistītiem ļaudīm, bet daudziem kultūras cienītājiem Jelgavā vēl labā atmiņā periods, kad par mūzikas dzīvi Sv.Annas baznīcā rūpējās Aigars Reinis. Tieši tolaik Sv.Annas draudzes koris uzvarēja pilsētas skatē, bet pats dievnams kļuva par nopietnās mūzikas koncertdzīves centru Jelgavā. Nu apritējuši četri gadi, kopš A.Reinis savas muzikālās aktivitātes vairāk saista ar Rīgu.– Afišas vēsta, ka 24. septembrī Rīgas Domā Baha mūziku atskaņos ērģelnieks Aigars Reinis.Par godu Baha 325 gadu jubilejai Latvijas koncertējošie ērģelnieki nolēmuši nospēlēt viņa ērģelēm sarakstītos skaņdarbus. Sešpadsmit koncertos tiks atskaņoti ne vien populārākie, bet pilnīgi visi darbi. Bahs taču ir ērģelnieka maizīte.– Kāpēc tieši Bahs?Bahs un ērģeles – mūžīga tēma. Viss, kas šajā jomā notika pirms tam, nebija pacelts estētiski un profesionāli tik augstā līmenī. Bahs radījis neizsīkstošu meklējumu avotu, kur katrreiz var atrast kādu jaunu pagriezienu, jaunas lietas. Diez vai mūsdienās top daudz tādu skaņdarbu, pie kuriem gribētos regulāri atgriezties. Otra lieta – Bahs ir īsts baznīcas komponists, kurš arī pats bijis teicams ērģelnieks.– Vai garīgo mūziku labāk atskaņos ticīgs cilvēks?Baznīcas cilvēki noteikti teiks, ka ticīgais to visu labāk «iznes». Tā droši vien ir taisnība, bet es domāju, ka klausītājam vajag piedāvāt labu atskaņojumu, lai mūzika pati nes to vēsti.Padomju laikā ērģeļkoncerti Rīgas Domā bija tūrisma industrijas sastāvdaļa. Bet arī latvieši to uztvēra kā notikumu, kuru vērts apmeklēt. Tagad šī tendence mazinājusies. Diemžēl vietējo iedzīvotāju, kas koncertā klausās ērģeles, nebūt nav tik daudz. Ērģeļmūzika prasa iedziļināšanos, inteliģenci. Tas ir tāpat kā ar tā saucamo jauno mūziku – tie, kas nav to dzirdējuši, nekad nesapratīs «tās muļķības». Es parasti mēdzu salīdzināt ar grāmatas lasīšanu – vai vienmēr lasīt tikai lētus detektīvus?– Daudz jūsmots par Rīgas Doma sevišķumu. Kāds ir ērģelnieka skatījums?Pirmkārt, Domā ir īsts koncertinstruments, kādu Latvijā ir ļoti maz. Gan ar savu vērienu, gan kvalitāti. Ir jau vēl labas ērģeles, kaut vai Sv.Annas katedrālē Jelgavā, tikai tām ir mazākas iespējas. Domā ir romantisks instruments, uz kura var nospēlēt praktiski visu.– Pianistu Vestardu Šimku pazīst ne tikai mūzikas cienītāji. Bet mācīties ērģeles, šķiet, nav tā tradicionālākā jauna mūziķa izvēle. Cik tad mums ir to lielo pianistu? Šimkus, Žvikovs, varbūt vēl kāds. Tāpēc par savu nestandarta izvēli nemaz nesūkstos. Bet sākās viss Jelgavas Mūzikas koledžā, kur kora klasei, kurā mācījos, bija iegādātas elektroniskās ērģeles. Tās mani ieinteresēja, un pamazām sāku kustināt. Tālāk Mūzikas akadēmijā jau mācījos tieši ērģeļu klasē pie profesora Tālivalža Dekšņa. Tas arī bija laiks, kad atdzima baznīcas, un šķita, ka tūlīt būs vajadzīgs daudz, daudz ērģelnieku. Pirms tam akadēmijā katru gadu stājās pa vienam ērģelniekam, mēs jau bijām pieci, bet nākamajā gadā uzņēma veselus septiņus. Vēlāk kļuva skaidrs, ka draudzes nemaz nevar atļauties algot profesionālus ērģelniekus. Tagad tā ir drīzāk kalpošanas lieta – par minimālu samaksu, kas nav adekvāta ieguldītajām pūlēm.– Ja nonācām līdz dzīves prozai, tad vietā jautājums – kur tagad kalpo Aigars Reinis?Pēc amata esmu Latvijas Radio kora mākslinieks. Atstājot Jelgavu, citā baznīcā par mūzikas dzīves vadītāju jeb kantoru neesmu kļuvis. Zināmā mērā esmu saistīts ar Sv.Jāņa baznīcu Rīgā, kur gan esmu tikai ērģelnieces Ilzes Reines vīrs. Tātad ērģeļu jomā – brīvmākslinieks. Toties diriģēju Latvijas Bankas jaukto kori.– Norunājot šo tikšanos, nācās rēķināties ar Oslo braucienu.Oslo bija ikgadējā profesionālo koru apvienības «Tenso» tikšanās. Dziedot Radio korī, ceļošana ir ierasta lieta. Septembris paiet vienos braucienos – Stokholma, Oslo, Austrijas kalni, Venēcija, Strasbūra, oktobrī paredzēts divreiz doties uz Vāciju (Sofijas Gubaiduļinas autorkoncertā būs jāspēlē arī ērģeles).– Bahs un Gubaiduļina – kā un vai to var savienot?Es nemaz nevarētu nemitīgi spēlēt tikai Bahu. Vispār man dzīvē sanācis tā: padiriģēju, padziedu, paspēlēju ērģeles. It kā jau no vienas profesionālas sfēras uz otru pārslēgties diezgan grūti, tomēr tās cita citu bagātina. Gan muzikāli, gan visā manā līdzšinējā darbībā – diez vai visu mūžu pie ērģelēm vien varētu nosēdēt. Aigars Reinis Dzimis 1975. gadā Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs, ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Tālivalža Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. Ērģeļspēlē papildinājies Vācijā un Zviedrijā. Ar panākumiem piedalījies kordiriģentu konkursos, ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā, sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Latvijas Radio kora mākslinieks, ērģelnieks, kordiriģents.
