Sestdiena, 9. maijs
Staņislavs, Staņislava, Stefānija
weather-icon
+7° C, vējš 0.89 m/s, A vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Mežā ir, bet netiek pakaļ

«Jā, ir, cik jums vajag?» uz jautājumu par iespēju iegādāties kurināmo atbild kāda avīzes sludinājuma autors. Telefoniski viņš apstiprina, ka koki zāģēti pirms trim mēnešiem, tātad paspējuši apžūt, tomēr krāsnī liekami tikai pēc mēneša. Arī atvest prasīto apjomu varēšot vien pēc vairākām nedēļām. Sākoties apkures sezonai, sausa un skaldīta malka izķerta pāris nedēļās. Kaut arī mežā koki sagāzti un sagatavoti grēdās, tehnika pēc koksnes netiek – par slapju. Šo iemeslu dēļ nozarē strādājošie prognozē malkas cenas kāpumu. Brikešu un ogļu tirgū cenu izmaiņas nebūšot.

Viss atkarīgs no laika apstākļiem, «Ziņām» apliecina malkas piegādātāji. «Pašlaik man vēl izvesta tirgošanai vienai divām dienām. Ja varēšu tikt mežā, malka būs,» stāsta kāds lapu koku malkas tirgotājs. Viņš apgalvo, ka mežā malkas netrūkst. Daudz lielāks pieprasījums patlaban ir pēc skaldītas malkas. «Tagad jau gandrīz mēnesi gara rinda, pasūtījumu varu pierakstīt uz 15. oktobri,» saka Alfrēds, kurš meža koksni kurināmajā pārvērš daudzus gadus. Viņš kravu ar desmit steriem malkas tirgo par 170 latiem jeb 17 latiem sterā. «Pēkšņi visi pamodušies, ka malku vajag,» mežu izstrādātājs pukojas, ka mežā, kur gaida sausa malka, pašlaik ar smago tehniku nevar iebraukt. Lielā interese par kurināmo, kura trūks, pēc Alfrēda domām, drīzumā ļaus celt malkas cenu. Kāpums gan nebūšot dramatisks – uz desmit steriem varot nākt klāt desmit latu. Sters ne visiem ir stersLiela pieredze malkas pirkšanā ir pensionārei Silvijai Šinkei, kas, kā pati saka, cīnās pilnīgi ar katru piegādātāju. Viņa cilā rokasgrāmatu, kur saprotamā valodā aprakstīts, kā nezinātājam aprēķināt malkas apjomu. Taču to viņa prot arī bez smalkām grāmatām. Viens sters malkas, sakraujot pagalītes glītās grēdās, pielīdzināms vienam kubikmetram. «Sareizini strēķa augstumu, platumu un garumu un iegūsi sterus!» pamāca S.Šinke. Uz ziemu viņa savas mazās privātmājas apsildei rēķina vismaz desmit steru malkas. «Noplēsa 17 latu par steru, taču desmit steru vietā atveda tikai septiņus! Blēdis, bet vismaz naudu atdeva,» stāsta jelgavniece. Pensionāre vērš uzmanību, ka kurināmā tirgotāji veido lielu daļu ēnu ekonomikas. Viņai ne reizi nav izsniegta kvīts. «Ja man atved malku, izgāž pagalmā, bet pavadzīmi neiedod un izrādās, ka atvests mazāk par prasīto, es jau varu tam cālītim vārdā Jānis zvanīt, bet viņš pēkšņi kļuvis par Pēteri un par manu malku neko nezina,» saka S.Šinke.Aizvien biežāk izvēlas briketesAr cenu kāpumu pagaidām nedraud dabai nedraudzīgo akmeņogļu un nedaudz ekoloģiskāko kūdras brikešu tirgotāji. Kāds sludinājuma autors, kurš par Baltkrievijas kūdras briketēm prasa 68 latus tonnā, stāsta, ka pieprasījums ir milzīgs, taču piegāde nekavējas ilgāk par dienu vai divām. No Baltkrievijas briketes jāved, jo vietējām neesot tik laba kvalitāte. Taču Baltkrievijas kūdras briketes par nekvalitatīvām dēvē kāds cits tirgotājs, kas šo kurināmo ved no Igaunijas un tonnu pārdod par 85 latiem. Viņš kā pašsaprotamu dēvē faktu, ka, jo tālāk uz ziemeļiem, jo kūdra labāka. Igauņu briketēm esot par ceturtdaļu augstāka siltumspēja un divas reizes mazāks pelnu daudzums mazākā smilšu piemaisījuma dēļ. Kūdras brikešu tirgotājs raksturo, ka Latvijā pēdējos piecus gadus ievedot ļoti sliktas akmeņogles, tādēļ tonna brikešu var aizvietot tikpat daudz sagādāto ogļu. Ja ogles būtu augsti kvalitatīvas, tonna brikešu dotu to pašu, ko 850 kilogrami ogļu. Akmeņogļu vidējā cena patlaban ir ap 120 latu tonnā. Cik steru malkas atvests?LLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš Vienkāršākajā variantā, kad sazāģēta un saskaldīta malka piekabē sakrauta glītās grēdās, tās apjoms steros ir tāds pats kā kravas tilpums. Sagatavotai malkai ir trīs apjoma aprēķināšanas varianti.Saskaldītas, bet kravā brīvi sabērtas malkas apjoms ir tā saucamie berkubikmetri. Lai uzzinātu, cik tādā kravā steru, tilpums reizināms ar koeficientu 0,6. Koka rāmī vai citādi kravā glīti sakrautu pagaļu apjoms uzreiz nosakāms steros jeb kraujkubikmetros. Šādā gadījumā viens sters ir metru augsta, metru plata un metru gara malkas krava. Tādā malkā trešā daļa ir gaiss – brīvā telpa starp pagalēm. Ļoti retos gadījumos izdodas tikt pie malkas, kuras apjoms rēķināms cieškubikmetros. Tad koksne visbiežāk ir dēļi taisnām malām, un tādā kravā brīvās telpas gandrīz nav. Vienā cieškubikmetrā tad ir 1,4 steri.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.