Līdz šim atbalstu energoefektivitātes pasākumiem varēja saņemt tikai daudzdzīvokļu mājas. Pēc aptuveni mēneša valdība varētu pieņemt noteikumus, kuri pie finansējuma ļaus tikt arī savrupmāju īpašniekiem. Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju jeb CO2 izmešu apjomu mājsaimniecībās, Klimata pārmaiņu finanšu instruments nolēmis sniegt atbalstu veco apkures iekārtu nomaiņai vai rekonstrukcijai. ieejami būs būs 11,4 miljoni latu, bet atbalstā varēs tikt pie 50 procentiem no izmaksām. Vienas dārza mājas, individuālās mājas, vasarnīcas, dvīņu, rindu un atsevišķas divdzīvokļu mājas saimnieki varēs saņemt līdz 7000 latu, savukārt daudzdzīvokļu mājām būs pieejami līdz 60 tūkstošiem latu.
Veronika Gomančenko, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta eksperte:Šis atbalsta veids paredzēts apkures iekārtu nomaiņai vai rekonstrukcijai. Svarīgi, ka mājai līdz šim jābūt jau apdzīvotai, jo finansējums būs pieejams esošu apkures iekārtu maiņai. Galvenais nosacījums – no neatjaunojamiem resursiem (dabasgāze, akmeņogles, fosilā degviela, elektrība) jāpāriet uz atjaunojamiem, piemēram, saules kolektoriem, šķeldu, vēja ģeneratoriem, siltumsūkņiem u.c. Tiklīdz valdība būs apstiprinājusi šos noteikumus, sāksies divu mēnešu pieteikšanās laiks. To varēs izdarīt pa pastu vai elektronisko pastu. Mājas saimniekam būs jāpierāda, ka pašlaik izmanto apkures iekārtu, kurā sadedzina fosilos energoresursus. Pēc tam Vides ministrija pieteikumus aptuveni divus mēnešus vērtēs, bet pirmos līgumus varētu slēgt nākamgad maijā. Nosacījumi paredz, ka apkures iekārtas mainītājs jāizvēlas no saraksta, ko izveidojuši ministrijas speciālisti. Darbu īstenošanai būs dots gads, un tie jāpaveic par saviem līdzekļiem. Pēc jaunās iekārtas uzstādīšanas un pieņemšanas ekspluatācijā nama saimnieks varēs saņemt pusi no ieguldītajiem līdzekļiem. Šis ir pirmais projekts, kurā paredzēts atbalsts arī savrupmājām, tādēļ vēl grūti vērtēt, kāds pēc tā būs pieprasījums. Mārtiņš Prīsis, biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» direktors:Lai gan pašlaik līdzfinansējums pieejams tikai energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu mājās un valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrā diezgan bieži par atbalsta iespējām interesējas arī individuālo māju īpašnieki. Tas liek domāt, ka gribētāju uz šo atbalstu varētu būt daudz. Turklāt atšķirībā no ēkām, kur daudz dzīvokļu un īpašnieku, nebūs viedokļu atšķirības par to, vajag mainīt apkures iekārtu un tādējādi saņemt līdzfinansējumu vai ne.Vienīgās bažas, kas saistāmas ar šo programmu, – vai māju īpašnieki varēs atļauties veikt šos ieguldījumus, jo puse no izmaksām tomēr būs jāsedz pašam, bet sākumā jāsamaksā par visu.Šis ir tikai pilotprojekts, tādēļ pēc tā ieviešanas varēs vērtēt, vai programmu turpināt. Pēc mēneša plānots vēl viens atbalsta veids savrupmāju saimniekiem par tā saukto pasīvo māju būvniecību. Pilotprojektā paredzēts kopumā 2,5 miljonu atbalsts, bet ne vairāk par 750 tūkstošiem latu uz vienu ēku. Šis finansējums būs jaunu zema enerģijas patēriņa māju būvniecībai. Tās ir ēkas, kur siltumpatēriņš uz vienu kvadrātmetru gadā nepārsniedz 35 kilovatstundas. Salīdzinājumam jāmin, ka daudzdzīvokļu mājās Jelgavā gadā uz katru kvadrātmetru tiek patērēts vidēji 150 – 200 kilovatstundu. Pašlaik mūsu valstī ir tikai viena vai divas pasīvās mājas. Atverot šo atbalsta programmu, Latvijā varētu tikt uzceltas vēl dažas «paraugmājas». Ojārs Falss, Ozolnieku novada iedzīvotājs:Mūsu jaunuzbūvētajā mājā ir siltumsūknis, kas ir ugunsdrošs un ērts apkures veids. Tā mīnuss ir ieguldīto līdzekļu, kas mūsu gadījumā bija 12 tūkstoši latu, ilgais atmaksāšanas laiks – apmēram divdesmit gadu (pie pašreizējās elektrības un tradicionālo kurināmo cenu attiecības). Ja valsts subsidētu modernu apkures iekārtu uzstādīšanu, tas atmaksātos ātrāk. Mēs tādā gadījumā varētu domāt par subsidētu saules baterijas uzstādīšanu uz jumta, kur patlaban neesam plānojuši ieguldīt līdzekļus. Saules bateriju atmaksāšanos lietpratēji lēš uz sešiem gadiem.
