Dzīvoju gandrīz pašā galvenajā – Rūpniecības – ielā. Jau tūliņ pēc pusnakts manu māju drebina mašīnu straume.
Dzīvoju gandrīz pašā galvenajā – Rūpniecības – ielā. Jau tūliņ pēc pusnakts manu māju drebina mašīnu straume. Pat trauki plauktos lēkā, kad mašīnas traucas garām.
Vēl lielākas nelaimes sākās, kad slēdza Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu. Kamēr vien tā strādāja, tur bija caurlaides telpas ar dežurantu un telefonu cauru diennakti. Ja vajadzēja izsaukt ātro palīdzību vai policiju, palūdzām sargam un viņš bija gatavs palīdzēt. Sargs atļāva arī dienā pie slimnieka izsaukt ārstu. Tā bija. Tagad rūpnīca ir slēgta, caurlaides durvīm priekšā atslēga un telefoni ir atvienoti. Telefons vairs nedarbojas arī vietējā veikalā. Ko nu mums darīt?
Mājās, kas izvietotas no rūpnīcas līdz Tērvetes ielai, lielākoties dzīvo veci, slimi cilvēki, kuriem mediķu palīdzība vajadzīga vai
ik dienas. Kā izsaukt palīdzību? Un ja nu pēkšņi, nedod Dievs, izceļas ugunsgrēks?
Pirms kāda laika vaicāju «Lattelekom» darbiniekiem, vai nevaru pats iegādāties telefonu, bet man atbildēja, ka Rūpniecības ielā telefonu ievilkt vairs nevarot… Kā par nelaimi, 26. februārī man sākās sirdslēkme. Tā kā esmu 1. grupas invalīds, pats palīdzību ataicināt nespēju. Kaimiņiene izskraidīja visu Rūpniecības ielu, bet taksofona jau tur nav. Paldies tam labajam cilvēkam, kurš ļāva ātro palīdzību izsaukt pa savu mobilo telefonu. Pat bail domāt, kas būtu noticis, ja nelaime mani piemeklētu naktī.
Vai patiešām Rūpniecības iela atrodas tādos platuma grādos, kuros telefonu nu nekādi nav iespējams uzstādīt? Kur man, invalīdam, meklēt palīdzību, ja atkal kaut kas ar sirdi?
Ar cieņu – M.Matvejevs
