Nu jau otro gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība organizē projektu «Gada putns».
Nu jau otro gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība organizē projektu «Gada putns». Pērn Latvijas gada putns bija grieze, šogad – vakarlēpis.
Grieze savas raksturīgās balss dēļ ir pazīstama lielākajai daļai lauku iedzīvotāju, bet mazliet sliktāk ir ar vakarlēpi. Vakarlēpis ir tipisks mežu iemītnieks, turklāt naktsputns, un daudzi to nepazīst, tomēr nav ne mazāko šaubu, ka vismaz kādreiz šis putns ir bijis tautā labi pazīstams. Par to liecina tautasdziesmas, ticējumi un teikas. Cik populārs šis putns ir šodien, varam tikai minēt, bet viens ir skaidrs: ne tuvu tik, cik bija pirms simts vai diviem simtiem gadu. Viens iemesls noteikti ir cilvēku atsvešināšanās no dabas, otrs – paša putnu skaita sarukšana līdz tam, ka to vienkārši nav vairs iespējams redzēt. Drīz vien iznāks jaunais Latvijas «Sarkanās grāmatas» izdevums. Tajā kā apdraudēta suga būs iekļauts arī vakarlēpis.
Viena no vietām, kur vēl mūsdienās šad tad gadās redzēt vakarlēpjus, ir autoceļi. Vasaras naktīs tie mēdz «sēdēt» uz šosejām un gaidīt savu liktenīgo automašīnu. Tieši sabraukšana uz autoceļiem ir viens no galvenajiem vakarlēpju izmiršanas iemesliem. Saprotams, ka vakarlēpji uz autoceļiem neligzdo. Šai nodarbei vispiemērotākās vietas ir priežu meži, purvu malas, vietas, kurām raksturīga skraja mežaudze un nelieli klajumi. Ceļi ir viena no vakarlēpju barošanās vietām. Šie putni pārtiek no kukaiņiem, kurus medī tikai lidojumā, tādēļ barības ieguvei tiem vajadzīgas klajas vietas. Cilvēka nepārveidotā mežā tie ir klajumi virs ūdenstilpēm, meža lauces, laukmales, taču mežus šķērso arī ceļi, un no putna viedokļa tie ir tādi paši klajumi kā citi. Ceļu priekšrocība ir tā, ka, dienā sasiluši, tie naktī pievilina daudz kukaiņu.
Vakarlēpji ir gājputni un pie mums sastopami no aprīļa līdz septembrim. Šajā laikā rit vakarlēpja dzīve Latvijā – notiek riesta cīņas, tiek dētas olas, perēti un izvesti jaunie putni. Ligzdu vakarlēpji nebūvē, bet olas dēj tieši uz zemes, pat nesagatavojot ligzdas bedrīti. Vienā perējumā ir tikai divas olas. Perē gan mātīte, gan tēviņš un cītīgi savu ligzdu arī sargā, ienaidniekam tie uzbrūk vai mēģina to no ligzdas aizvilināt, tēlojot ievainotu. Jaunie vakarlēpji prot staigāt jau drīz pēc izšķilšanās, bet parasti, ja netiek traucēti, paliek ligzdā, līdz iemācās lidot. Tomēr, lai cik drosmīgi vecie vakarlēpji ligzdu sargā, tā sava novietojuma dēļ ir ļoti apdraudēta, un pietiek ar pāris traucējumiem, lai putns ligzdu pamestu. Ziemot vakarlēpji lido uz tropisko Āfriku.
Lielākā daļa vakarlēpim tuvu radniecīgo sugu (apmēram 90) dzīvo tropiskajos mežos un savannās. Latvijā vakarlēpis ir vienīgais savas kārtas pārstāvis, tādēļ tā izskats un uzvedība būtiski atšķiras no citiem Latvijā sastopamajiem putniem.
Vakarlēpji ir vieni no retajiem Latvijas putniem, kas, nepagriežot galvu, ar abām acīm vienlaikus spēj skatīties arī uz aizmuguri. Acis tam atrodas galvas platākajā vietā, un līdz ar to putns, negrozot galvu, spēj pārskatīt apkārtni 360 grādu leņķī. «Izcils» ir vakarlēpja knābis – tas ir vismazākais visā putnu pasaulē. Turpinājumā mazajam knābītim rodama milzīga mute. Par vakarlēpja muti droši var teikt, ka tā ir līdz ausīm. Tik liela mute ir ērta lidojošo kukaiņu ķeršanai (tiek ķerti un dzīvi norīti arī tāda izmēra kukaiņi kā maijvaboles). Un, lai mutes atvērums būtu vēl lielāks, tās kaktiņos ir sīkas spalviņas, kuru dēļ vakarlēpis izskatās ūsains. Vakarlēpja spalvu tērps ir ļoti maskējošs, un uz zemes to nav iespējams ieraudzīt. Jādomā, tieši paļāvība uz dabiskos apstākļos (bet ne uz autoceļiem) drošo maskēšanos ir vainojama tajā, ka putns tikai pēdējā brīdī, kad automašīna jau ir pārdesmit centimetru no tā, ceļas spārnos. Vēl viena pie mums sastopamajiem putniem ne visai parasta īpašība ir spēja sastingt hipotermijā. Tas nozīmē, ka putns, pazeminoties gaisa temperatūrai, var pilnīgi sastingt, bet vēlāk, laikam kļūstot siltākam, tas atkal «atdzīvojas».
Senākos laikos, kad putni cilvēka dzīvē ieņēma nozīmīgāku vietu, vakarlēpis bijis labi pazīts putns. Latviešu valodā vakarlēpim ir zināmi vairāki nosaukumi – lēlis, lelens, lēnis, ļerpis, lēpis. Viens no izplatītākajiem, citu tautu lietotajiem vakarlēpju nosaukumiem ir kazu zīdējs vai kazu slaucējs, tā tulkojams arī ģints nosaukums latīņu valodā – Caprimulgus. Tas saistīts ar mītu, kas izplatīts gandrīz visu Eiropas tautu vidū. Proti, vakarlēpji, naktī piekļūstot kazām un nozīžot tām pienu. Turklāt pēc šīs darbības kaza varot palikt akla.
Mūsdienās gandrīz jebkurai dzīvnieku sugai nozīmīgākie draudi ir dzīves telpas atņemšana. Tā vainojama arī straujajā vakarlēpju skaita kritumā. Pirmām kārtām jāmin pilsētu apkārtne, jo tur vakarlēpji izzūd sevišķi ātri. Dabu mīlošo atpūtnieku pastaigas mežā ligzdošanas periodā ļoti veiksmīgi atbrīvo mežu no šiem putniem. Savu artavu vakarlēpjiem piemērotu vietu iznīcināšanā noteikti ir devusi purvu nosusināšana. Šiem putniem vajadzīgas klajas vietas ar nabadzīgu augāju, kādas mēdz būt augsto purvu malas un salas, bet pēc nosusināšanas vienmēr aizzēlums palielinās. Šobrīd gan Latvijā ne sevišķi izteikta ir pesticīdu pārmērīga lietošana, bet Rietumeiropā šis ir viens no galvenajiem vakarlēpju izzušanas iemesliem.
Vēlreiz jāmin autoceļi, jo uz to «sirdsapziņas» ir miljoniem dzīvnieku dzīvību. Iespējams, ne tik drīz sabraukšana uz autoceļiem kļūs nozīmīgs izmiršanas iemesls diviem miljoniem Latvijā sastopamo mājas zvirbuļu, bet pāris tūkstošiem vakarlēpju tas jau šobrīd var būt pietiekami liktenīgi. Tādēļ, ja jums gadās uz ceļa sastapt šo putnu, piebremzējiet un mēģiniet tam lēni pabraukt garām. Atcerieties! Putns ir pārliecināts, ka jūs to neredzat, bet pamanīt to ir viegli. Sastapšanās iespējama tikai naktī, tādēļ jau pa gabalu ir redzamas mašīnas gaismās spīdošās acis. Pats putns ir nedaudz mazāks par balodi, un naktī tas ir gandrīz vienīgais šāda lieluma putns, ko vispār uz ceļiem var sastapt.
Sakarā ar šīs jau Eiropas mērogā apdraudētās sugas skaita strauju samazināšanos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina jūs piedalīties aptaujā.
Jūsu aizpildītā anketa piedalīsies izlozē, ja atsūtīsiet to mums līdz 1. septembrim. Balva – 100 litru jūsu automašīnai atbilstošas degvielas. Ja pastmarka, kuru lietosiet, būs ar vakarlēpja attēlu, varat laimēt ceļojumu diviem cilvēkiem uz Prāgu no 22. līdz 26. septembrim. Pateicamies par atsaucību!
