SIA «Laflora» projekts par kūdras ražotnes paplašināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu produkcijas eksporta palielināšanai, kas īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros startēja no Līvbērzes pagasta, Jelgavas rajonā bija pirmais.
SIA «Laflora» projekts par kūdras ražotnes paplašināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu produkcijas eksporta palielināšanai, kas īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros startēja no Līvbērzes pagasta, Jelgavas rajonā bija pirmais, ar ko pagājušā gada oktobrī noslēgts finansēšanas līgums.
Uzņēmuma vadītājs Uldis Ameriks par šo iespēju vispirms saka patiesu paldies pagasta Padomei par atbalstāmā reģiona statusu, kas savukārt «Laflorai» ļāvis saņemt reālu atbalstu ražošanas sekmēšanai.
– Reizēm tīri dusmas, ka dažādi ārzemnieki mūs māca un būtībā naudu, ko viņu valdība it kā iedalījusi, lai palīdzētu Latvijai, paši uz savu valsti savāc atpakaļ. Bet šī, pēc pašu valsts iniciatīvas tapusī palīdzības programma, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē reālu palīdzību un ir attīstāma lieta. Žēl vienīgi, ka finansējums ir ierobežots, – secina U.Ameriks.
Kontrolpakete – Latvijas puses pārziņā
Lai priekšstats būtu pilnīgāks, nepieciešams neliels atskats vēsturē. Uzņēmums par autonomu kūdras ražotāju izveidojies, pēc U.Amerika vārdiem, civilizētas privatizācijas rezultātā uz savulaik spēcīgā melioratoru uzņēmuma – Ozolnieku 13. PMK – Kaigu purva bāzes.
Sākumā kūdras purvā saimniekojusi vietējā kapitāla SIA «Svētvalde». Pirms pieciem gadiem vispārējā sajukuma apstākļos SIA sākusi ārzemju partneru un kūdras eksportēšanas iespēju meklējumus. Pēc gada ar vācu firmu «TORFWERK ROHENKOHL» no Brēmenes apkaimes izveidots Latvijas un Vācijas kopuzņēmums «Laflora». Mūsu puse par svarīgu uzskatījusi kontrolpaketes saglabāšanu savā pārziņā.
– Daudzko tomēr izsaka tas, ka mums pašiem ir iespēja līdzdarboties un pārstāvēt savas lemšanas tiesības. Saprotu, ka lielu ieguldījumu gadījumā ārzemnieki paši vēlas rīkoties ar savu kapitālu. Mēs savas tiesības pamatojām ar šejienes izejvielu un arī darbaspēka resursu svaru. Uzņēmumos, kur kontrolpakete pieder ārzemniekiem, aritmētika ir ļoti vienkārša: maksimāla peļņa ar minimāliem izdevumiem, – atzīst «Lafloras» vadītājs.
Apgrozījums audzis piecas reizes
Kopuzņēmuma apgrozījums pirmajā gadā uz kūdras ražošanas rēķina bijis diezgan niecīgs – apmēram 250 tūkstoši latu –, vēl pēc gada tas divkāršojies, bet pagājušajā gadā sasniedzis 1,2 miljonus latu. Paralēli parastajai kūdrai «Laflorā» ražo kūdras klucīšus, ko pēc nogādāšanas Vācijā vispirms samaļ, bet pēc tam, pievienojot piedevas, ražo substrātus dārzkopjiem.
«Lafloras» nākamais mērķis ir panākt galaprodukta – analogu substrātu – sagatavošanu tepat Kaigos. Sedas un Olaines kūdras uzņēmumi vietējām vajadzībām substrātus jau gatavo. Kaigu purva kūdras ražotāji nav īsti mierā ar padomju gados ražotajām iekārtām un savām vajadzībām domā nodrošināties ar modernākām tehnoloģijām, jo 90 procentu «Lafloras» produkcijas eksportē uz Rietumiem. Turklāt vietējais tirgus ir pārāk mazs.
Uzņēmumam piedāvāts produkciju piegādāt ne tikai Vācijas partneriem vien. Taču šajā ziņā jābūt drošiem, ka ne tikai līdzšinējais, bet arī potenciālais partneris ir iekarojis savu vietu Rietumu tirgū, nodrošinot stabilu sadarbību un regulārus norēķinus.
Pat vairāk nekā izdevīgi procenti
Lai saražoto kūdru tikai kā izejvielu nevajadzētu pārdot lēti, pamazām «Laflora» iet sarežģītākas ražošanas un pilnvērtīgākas produkcijas virzienā. Šinī nolūkā ar vācu partneriem panākta vienošanās par divu kredītu ņemšanu jaunas kūdras presēšanas un sijāšanas līnijas iegādei un kūdras frontālā iekrāvēja pirkšanai.
Tā sanācis, ka kredītprojektu aizstāvēšana bankā notikusi paralēli projekta izstrādāšanai Ekonomikas ministrijas Reģionālajam fondam īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros. Bankas pozitīvais akcepts labvēlīgi ietekmējis arī EM Reģionālās attīstības padomes lēmumu. Savukārt bankas lēmumu ietekmējis tas, ka iekārtas uzņēmumā nonākušas vēl pirms samaksas par tām nokārtošanas, un līdz ar to neskaidrība par «kaķa pirkšanu maisā» nav pastāvējusi.
Presēšanas līnija «Laflorā» uzstādīta jau pērnajā aprīlī, bet sijāšanas – augustā. Savukārt pēc Reģionālās padomes atbalsta un projekta nodošanas realizācijai jūnijā līdz finansēšanas līguma noslēgšanai pagājuši vēl četri mēneši. Tomēr atbalstīta abu uzņēmumu saņemto kredītu (kopā DM 250000) procentu daļēja samaksa. Tādējādi valsts abiem kredītiem ar 13 un 15 procentu likmi gadā atmaksai piešķīrusi apmēram astoņu deviņu procentu atlaidi uz visu kredītu darbības laiku (trim gadiem). Līdz ar to «Laflora» ieguvusi kredītus uz četriem un sešiem, pat vairāk nekā civilizētas pasaules līmenim atbilstošiem procentiem. Zīmīgi, ka šie kredīti uzņēmumam tā pastāvēšanas laikā bijuši pirmie.
Plāns gatavots pašu spēkiem
Visa projektam vajadzīgā dokumentācija un biznesa plāns (vairāk nekā simts lappušu) gatavots pašu spēkiem. U.Ameriks ne bez lepnuma norāda uz savas komandas galvenajiem plānotājiem – ekonomistu Vili Maculēviču un grāmatvedi Aivaru Kuksu.
Konsultāciju nolūkos pāris reižu apmeklēta Ekonomikas ministrija, taču tas arī viss. Projekts apstiprināts ar pirmo piegājienu, arī pēc apsekošanas klātienē sekojis akcepts reālai naudas piešķiršanai.
– Sabiedrībā valda priekšstats par to, ka visi ierēdņi ir korumpēti. Par šā projekta aizstāvēšanas gaitā sastaptajiem gan to nevarētu teikt. Viss notika civilizēti, laipni, ieinteresēti un lietišķi, bez blatu būšanām,– stāsta U.Ameriks un uzsver, ka projekta aizstāvēšana ir normāla lieta, jo galu galā uzņēmējam, kas nespēj pierādīt, kādā veidā viņš saņemto naudu atgūs, naudu nemaz nevar uzticēt.
Interesanti, ka sākotnēji uzņēmums ar projektu startējis no diviem pagastiem – Līvbērzes, kuras teritorijā atrodas pamatbāze un ap 1000 hektāru uzņēmuma apsaimniekotā purva, un Valgundes, kurā «Laflora» kūdru iegūst 250 hektāros. Abos pagasta vadība izrādījusies visai aktīva un spējusi iegūt atbalstāmā reģiona statusu, bet galu galā piekrišana dota Līvbērzei.
Var lepoties ar godīgi samaksātiem nodokļiem
Līdz ar jaunām tehnoloģijām «Laflorā» nedaudz – par piecām sešām vienībām – pieaudzis strādājošo skaits. Kopumā klusajā ziemas sezonā šeit nodarbināti ap 70 cilvēku. Pārējā laikā strādājošo skaits ir reizes trīs lielāks. Turklāt cilvēkiem ir nodrošinātas visas sociālās garantijas. Tādējādi «tukšajā» laikā pēc deviņu desmit mēnešu darba viņi var saņemt itin pieklājīgu bezdarbnieka pabalstu. Protams, ja strādāts pietiekami intensīvi. Tā kā uzņēmumā ir akorddarba samaksa, uzcītīgākie mēnesī mēdzot saņemt pat pustūkstoti latu un vairāk. Bet vidējā mēnešalga «Laflorā» ir no 110 līdz 120 latiem.
Viss veltīts pasūtījumu izpildei
Pagājušo gadu un pašreizējo laiku uzņēmumā Uldis Ameriks sauc par smagu. Proti, nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pērn 250 tūkstošu kubikmetru vietā iegūti tikai 120 tūkstošu kubikmetru kūdras.
Lai nodrošinātu pasūtījumu vācu partneriem, kūdra uz Kaigiem tiek vesta no citiem līdzīga profila uzņēmumiem Latvijā, mērots ceļš pat uz Madonu. Pēc tam atkarībā no vajadzības un kondīcijas pakāpes kūdru vai nu sijā, vai arī fasē.
Tiek darīts viss, lai apmierinātu ārvalstu pasūtītāju vajadzības, nodrošinot rupjāku un smalkāku, tumšāku un gaišāku kūdru un klienti nemeklētu alternatīvas iespējas citās valstīs.
Vietējam pircējam gribot negribot nāksies pieciest zināmas neērtības, jo «Lafloras» 250 litru maisos fasētā kūdra nopērkama ierobežotā apjomā un par samērā augstu cenu – 2,20 latiem, par ko U.Ameriks atvainojas un cer, ka iztrūkumu kompensēs citi kūdras ražotāji, kas vairāk orientējušies uz pašu valsts tirgu.
– Jākustas, jāmeklē katra iespēja. Un – galvenais – jāpiedāvā konkurētspējīga produkcija. Tu vari sūdzēties par laika apstākļiem, par valdību un visu citu, bet būtībā viss ir pašu rokās, – nobeigumā, cerot, ka uzņēmumam izdosies realizēt arī nākamo – kūdras presēšanas un fasēšanas līnijas uzstādīšanas – projektu, saka U.Ameriks.
