Ekonomikas ministra Ata Sausnīša laikā īpaši atbalstāmo reģionu statusu sekmīgi aizstāvēja trīs mūsu rajona pagasti – Līvbērze, Valgunde un Vilce.
Ekonomikas ministra Ata Sausnīša laikā īpaši atbalstāmo reģionu statusu sekmīgi aizstāvēja trīs mūsu rajona pagasti – Līvbērze, Valgunde un Vilce. Svēte un Lielplatone diemžēl toreiz atturējās no līdzdalības konkurencē ar pārējiem pretendentiem. Protams, tā ir katra paša darīšana, taču tie, kas savus spēkus jau apliecinājuši, atzīst, ka ieguldītais darbs bijis tā vērts.
Līvbērzes pagasts otrajā kārtā startējis ar pieciem projektiem. Pirmā akceptu saņēma kūdras ražotne «Laflora» par uzņēmuma paplašināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.
Atbalstīts un Reģionālajam fondam realizācijai nodots Ināras Ozoliņas zemnieku saimniecības (audzē zemenes un dārzeņus) izstrādātais plāns tehnikas iegādei. Reģionālās attīstības padomē atbalstīts arī SIA «Tilts-S un I» siltumnīcu modernizācijas plāns.
Ar diviem projektiem – par autobusa iegādi un biznesa un informācijas centra izveidi – startējusi arī pašvaldība. Pirmais kā mērķiem neatbilstošs noraidīts, savukārt biznesa centra projekts nodots papildināšanai.
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele atzīmē, ka investīciju piesaistīšana mazajām pašvaldībām padodas grūti un ir samērā sarežģīta lieta. Pagasts, lai rezultāti būtu labāki, savlaicīgi izsludinājis plānošanas speciālistu konkursu. Septiņu cilvēku konkurencē par labāko atzīta ekonomiste Anna Vītola-Helviga, kas savulaik kaimiņpagastā aizstāvējusi G-24 kredītu. Taču arī pēc «pirmo kucēnu slīcināšanas» nevarot teikt, ka nu viss zināms. Vēl februārī A.Vītola-Helviga kopā ar pagasta deputātu Arti Ozolu bijusi Krāslavas rajona Andrupenē, kur atbalstāmo reģionu programmā vērojamas lielākas aktivitātes un smeļami papildus pieredzes graudi.
Līvbērzieši, neņemot vērā grūtības, arī turpmāk nolēmuši startēt ar projektiem dažādās programmās, cik vien jaudās sagatavot. Vides fondā aizstāvēts dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas risinājums, jāpiedalās Sorosa fonda konkursā par bibliotēku datorizāciju. Kultūrkapitāla fondā iesniegts projekts par Līvbērzes novada vēstures grāmatas izdošanu.
Uz jautājumu, kam jānotiek, lai arī lauku ļaudis aizvien aktīvāk iesaistītos dažādās norisēs, N.Empele atbild, ka vispirms vajadzīgs pozitīvs piemērs. Pirmajā īpaši atbalstāmo reģionu programmas kārtā līvbērzieši pret visu izturējušies visai neticīgi. Kad tā lieta iekustējusies un «aizgājusi», augusi arī pārliecība.
Pašvaldības projektu autore A.Vītola-Helviga atzīst, ka projektu izskatīšanas procedūra tomēr ir pārāk gara – vismaz pusgads. Būtu vēlams arī ātrāk iedalīt naudu. Operativitātes trūkums šajā jautājumā vieš uzņēmējos neticību.
Valgundes pagasts reģionu programmas pirmajā kārtā startēja ar trim projektiem. Diemžēl par pienācīgu atzīts tikai Kalnciema vidusskolas Mazā biznesa skolas projekts, kas naudu gaidīja kopš pērnā maija, bet reālus līdzekļus saņēma tikai novembra sākumā. Uz to kā būtisku trūkumu «Ziņām» norādīja Kalnciema Reģionālā datorcentra vadītāja Rita Kovaļevska. Nu Kalnciemā pamazām attīstās un izvēršas iedzīvotāju datormācība, paredzēts izglītoties arī ekonomikas, mārketinga un grāmatvedības zinībās. Diemžēl nabadzība šajā pusē esot tik liela, ka cilvēki pat nespēj samaksāt 30 santīmu par katru izvēlētās programmas nodarbību stundu.
Pārējie divi projekti – SIA «Valgunde VSA» (konfekšu «Gotiņa» ražošana) un SIA «Spengole» projekts par dzērveņu audzēšanu – atzīti par fonda mērķiem neatbilstošiem.
Ar trim projektiem – par lauksaimniecības pakalpojumu servisa veidošanu un tūrisma mītnes ierīkošanu (abi atbalstīti) un pieaugušo iedzīvotāju mācību centra izveidošanu (nodots pilnveidošanai) – startējis arī Vilces pagasts.
