Par to liecinās 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pašlaik esam izvēles priekšā – būt vai nebūt neatkarīgai un brīvai, latviskai Latvijai. Jāatceras mūsu dzejnieka Kārļa Skalbes vārdi, ar kuriem viņš 1915. gadā cerībā uz neatkarīgu un brīvu valsti aicināja kaujās pret iebrucējiem latviešu strēlniekus: «Latvieši, pulcējieties zem Latvijas karogiem!»Kā viens no 14 bijušajiem Jelgavas apriņķa Pilsoņu kongresa (PK) delegātiem vēlos paust savu viedokli par pašreizējo situāciju valstī un tās cēloņiem. Trešās atmodas gados līdz ar Latvijas Tautas fronti (LTF) Latvijā pēc Igaunijas parauga izveidojās Latvijas Republikas PK, kas sevi deklarēja kā pilsoņu vēlētu 1918. gada pasludinātās Latvijas Republikas tiesisko pārstāvniecību. LTF tikai pēc ilgām diskusijām atbalstīja PK ideju kā rezerves variantu valsts neatkarības atgūšanā.1990. gada aprīlī notika PK vēlēšanas, kurās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu, kas no saviem vēlēšanu apgabaliem ievēlēja 232 PK delegātus. PK bija par radikāliem soļiem, noraidot jebkādus kompromisus ar padomju varu. PK bija opozīcijā LPSR Augstākajai Padomei (AP) un LTF. Boikotēja AP vēlēšanas, kas nozīmēja atzīt 1940. gada okupācijas sekas. Bet daļa no PK delegātiem ignorēja šo nostāju un iekļāvās AP vēlēšanu sarakstos. Tā pretēji Igaunijai esam pašreizējā situācijā, jo TF veidoja un organizēja kompartijas un komjaunatnes vadošie funkcionāri, kas 20 Latvijas neatkarības gadus izmantoja varu partiju un personīgo, bet ne tautas un valsts interešu labā. Atbildīgos valsts juridiskos un kontroles amatos izvirzīti cilvēki, kas spēja nodrošināt juridisku aizsardzību savtīgajiem partiju interešu pārstāvjiem. Valsts iedzīta parādos, tauta nabadzībā, bet aug miljonāru skaits, kas lepojas ar savu nelikumīgi iegūto bagātību. No kādreiz bagātās, strādīgās un izglītotās Latvijas, kāda tā bija pirms Otrā pasaules kara, palikusi tikai nožēlojama ēna. Valsts izsaimniekota, pārdota, vairāk nekā miljons hektāru aramzemes aizauguši krūmiem un nezālēm. Ar gaļu sevi varam nodrošināt tikai 60 procentu apmērā. Malku eksportējam uz Zviedriju, kur to izmanto elektrības ražošanā, bet paši maksājam bargu naudu par dārgo gāzi, lai gan ir iespēja apkurei, elektrības ražošanai izmantot vietējos dabiskos resursus. No eksportētās koksnes kubikmetra iegūstam 147 eiro peļņu, bet citās valstīs tā ir 400 – 600 eiro. Atpalikusi zvejniecība, slēgtas Jūrmalas un citas sanatorijas. Priekšzīmi daudzās jomās mums rāda Lietuva. Joprojām tiekam muļķoti un apmānīti masu medijos, kas visi, izņemot dažus, atrodas politisko partiju rokās. Par Ministru prezidentu nebūs Jānis Urbanovičs, kas māk tikai latviešu un krievu valodu, tāpat kā Aivars Lembergs, kura darbība iekļūšanai ceturtā bagātākā cilvēka statusā Latvijā ar Ventspils Domes priekšsēža algu vairāk nekā apšaubāma. Bet vilciens vēl nav aizgājis. Latvija liktenis izšķirsies 2. oktobrī, kad 10. Saeimas vēlēšanās jāpiedalās visiem pilsoņiem, nododot valsts nākotni deputātiem, kuri spēs novērst un izbeigt daudzās nepilnības, kas pieļautas pagājušajos gados. Valdot demokrātijai, katrs vēlētājs savā partijas sarakstā spēj atdalīt graudus no pelavām, veicot attiecīgas atzīmes. Rūgti maldās tie, kas it kā demonstratīvi nevēlas apmeklēt vēlēšanu iecirkņus, jo viņu balsis pieskaitīs partijām, kas iekļūs 10. Saeimā. Tie var aiziet, reģistrēties un iemest urnā neaizpildītu biļetenu, kas gan nebūtu vēlams. Vēlētājam jāapzinās, kādas sekas iespējamas viņa balsojumam. Vai mēs būsim kungi savā dzimtajā zemē vai svešu varu kalpi?
