«Balva, lai arī jāatzīst, nav līdz galam objektīva, ceļ mūsu pašapziņu, un mērķtiecīgu bērnu vecākiem tas ir viens no stimuliem izvēlēties mūsu skolu,» runājot par Draudzīgā aicinājuma balvu, saka Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse un piebilst, ka Latvijā jāceļ vēlme pēc panākumiem, jo sabiedrība ir pārāk pieticīga. Desmit gadu laikā, kopš balva iedibināta, šī skola vienīgā no Jelgavas novada un pilsētas izglītības iestādēm stabili turējusies tās reitingu augšgalā. Pārējie vairāk piekrīt viedoklim, ka jāceļ kopējais izglītības līmenis.
Šogad pēdējo reizi Draudzīgā aicinājuma fonds pasniedza Draudzīgā aicinājuma balvas tām Latvijas skolām, kuras desmit gadu laikā visbiežāk bija ieguvušas pirmo līdz devīto vietu jeb Sapņu, Gandarījuma un Cerību balvu, ko piešķir par augstiem panākumiem valsts mēroga olimpiādēs. Viņu vidū arī Spīdolas ģimnāzija, kas pērn skolu reitingā ierindojās astotajā vietā, bet starp republikānisko pilsētu skolām – piektajā. Punktus varēja saņemt par 1. – 3. vietu un atzinības rakstiem Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās valsts un atklātajās olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs un citos pasākumos, piemēram, «Junior Achievement» rīkotajos skolēnu mācību firmu un Andreja Zvejnieka biznesa plānu konkursos. Pilsēta sestajā, novads pēdējā vietāReitingā papildus tika piemērots koeficients par daudzpusību, kā arī ņemts vērā skolēnu skaits, kas izglītības iestādes ierindoja pilsētu, republikānisko pilsētu un lauku skolu kategorijās. Jāpiebilst, ka 259 skolu konkurencē, kuras pērn bija ieguvušas punktus, Jelgavas 4. pamatskola ieņēma 43., Valsts ģimnāzija – 60. 5. vidusskola – 164., 1. ģimnāzija – 168., 4. vidusskola – 169., Vakara (maiņu) vidusskola – 172., 6. vidusskola – 175., bet 2. pamatskola – 239. vietu. Savukārt vienīgā skola no Jelgavas novada – Staļģenes vidusskola – ieguva 137. vietu. Kopvērtējumā pilsēta sestajā vietā, bet novads – pēdējā. «Mūsu uzdevums ir atbalstīt katru skolēnu, dot viņam maksimālo, lai sagatavotu turpmākajai dzīvei,» stāsta Jelgavas novada Izglītības pārvaldes speciāliste Eva Fišere, piebilstot, ka darbs ar talantīgiem skolēniem ir svarīgs un iespēju robežās tiek veikts, bet ne prioritārs. Novadā daudz spēka tiekot veltīts, lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās grūtībām un celtu kopējo izglītības līmeni. To precīzāk atspoguļojot, piemēram, centralizēto eksāmenu rezultāti. «Šajā ziņā turamies vidējā līmenī, kāds ir valstī. Atsevišķos priekšmetos esam pat augstāk. Protams, priecājamies arī par spējīgo skolēnu sasniegumiem, tomēr ne vienmēr viņiem iespējams piedalīties valsts mācību olimpiādēs,» stāsta E.Fišere. Viņa skaidro, ka dalībniekus no novada olimpiāžu uzvarētājiem izraugoties īpaši izraudzīta komisija, taču to skaits ir limitēts un ne visi, kas varētu sacensties valsts mērogā, tiekot uzaicināti. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi novada spējīgie skolēni izvēlas mācīties pilsētas skolās.Jāpalīdz visiem skolēniem Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka Draudzīgā aicinājuma reitings nedrīkst būt vienīgais izglītības iestādes darba kvalitātes rādītājs. «Tas atspoguļo talantīgu un mērķtiecīgu jauniešu sasniegumus un, protams, sniedz arī gandarījumu visam ģimnāzijas kolektīvam par labi paveiktu darbu. Tomēr domāju, ka katrai izglītības iestādei daudz lielāks darbs jāpaveic, lai pamatskolu pabeigtu visi skolēni,» teic G.Auza.Lai arī Draudzīgā aicinājuma balvas vairs nepasniegs, reitingi, kuru mērķis ir celt izglītības prestižu, veicināt skolēnu un pedagogu rodoša darbību, kā arī audzēkņu intelektuālo spēju attīstību, turpināšoties. Balvas idejas autors Jānis Endele solot, ka reitingos turpmāk būs iekļauti arī centralizēto eksāmenu rezultāti.
